Rūsa jeb korozija parasti veidojas tad, ja vāciņš tiek izmantots atkārtoti un konservs nostāvējis jau pāris gadus. Vēl viens iemesls var būt ļoti skāba marināde. Lai arī tūlītējas un manāmas veselības problēmas netiks novērotas, labāk šādu produktu uzturā nelietot, jo, kā norādīja Ozola, tas var radīt gremošanas trakta problēmas.
Speciāliste ieteica pievērst uzmanību tam, cik ilgi konservi tiek glabāti: "Konservēti gurķi labi un diezgan ilgi stāv, bet, ja mēs tos ilgstoši uzglabājam ļoti mitrās telpās, tad šāds atgadījums var notikt pilnīgi noteikti."
"Ļoti liela problēma ar burkās konservējamiem produktiem ir tas, ka mēs atkārtoti izmantojam vāciņus," uzsvēra Ozola.
Praksi neizmantot vāciņu atkārtoti vajadzētu ievērot visiem, jo, verot burciņu vaļā, tas visbiežāk tiek deformēts un jebkāds mehānisks bojājums reakcijā ar marinādi izraisīs koroziju.
Arī pārtikas tehnoloģe, mikrobioloģe Inita Kvekse uzsvēra: "Tiklīdz burka tiek atvērta, vāciņš vairs nav derīgs."
Arī konservējumos sastopamais pelējums, nonākot uzturā, var radīt diezgan nopietnas sekas veselībai. "Tas ir normāli, ka veidojas pelējums, tas nozīmē, ka produkts satur maz tādu vielu, kas cilvēkam varētu būt kaitīgas – tātad maz e-vielu," atzina pārtikas tehnoloģe.
Noņemot ar karotīti iepelējuša ievārījuma virskārtu, problēma nav atrisināta, jo pelējums plešas pa visu burku.
"Aspergillus sakne iet burkas satura dziļumā, tā izplešas uz leju un uz sāniem, respektīvi – inficē visu. Ja mēs apēdīsim ievārījuma maizīti vai vēl kaut ko ar pelējumu, tad ar laiku organismā tā būs par daudz un cilvēks vienkārši saindēsies," skaidroja Kvekse.
Arī iepuvušus un iepelējušus ābolus nedrīkst pārstrādāt ievārījumā, jo tajos ir pelējuma sēne. Ne termiskā apstrāde, ne kāds cits apstrādes veids nelīdzēs, un sekas iepelējušu konservējumu ēšanai var būt nopietnas.
Pārtikas tehnoloģes brīdināja – pētījumi liecina ka, ilgstoši lietojot produktus, kuros ir pelējums, cilvēkam var rasties nopietni veselības traucējumi, tostarp arī aknu vēzis.
