“Man par to nav daudz ko teikt. Es biju šeit medībās, gāju garām un pamanīju. Es nekad nebiju redzējis tik augstu skudru pūzni. Vēlāk par to uzzināja citi. Šeit ieradās dažu laikrakstu un televīzijas pārstāvji,” stāstīja atradējs Sorens Andersons.
Tikmēr dabas pētnieki neslēpj sajūsmu par atradumu. Pūžņa apkārtmērs ir apmēram divpadsmit metri, augstums 280 centimetri, un tas ir lielākais skudru pūznis Skandināvijā. Tas varēja rasties jau 18. gadsimtā, kad reģionu pētīja slavenais dabaszinātnieks Kārlis Linnejs, kurš izveidoja dzīvo būtņu klasifikācijas sistēmu.
Pētnieki arī informēja, ka skudras augstos pūžņus būvē, lai tie labāk uztvertu saules gaismu un nodrošinātu siltumu. Augstākie pūžņi sastopami egļu mežos, jo šo koku miza čaklajiem kukaiņiem ir labs būvniecības materiāls.
