"Man tīkliem šopavasar kādi 600-700 eiro ir nodarīta skāde – tas ir tikai tīkli vien. Es esmu pierakstījis anketā kad, ko, kā," stāsta Niklāvs, piebilstot, ka viens zvejas tīkls viņam izmaksā vairāk nekā 100 eiro.
Pelēkais ronis ir īpaši aizsargājams dzīvnieks ne tikai Latvijā, bet gandrīz visās Eiropas valstīs, kur tas ir sastopams.
Pārmērīgu medību un Baltijas jūras piesārņojuma dēļ 20.gadsimta vidū notika straujš šo dzīvnieku skaita samazinājums. Tā rezultātā Baltijas jūrā bija konstatēti tikai daži tūkstoši pelēko roņu. Kopš deviņdesmitajiem gadiem, pateicoties medību aizliegumam, pelēko roņu skaits ir pieaudzis.
"Visu noplēsuši, palikuši kauli un asakas. Pārējais viss apēsts. Citām zivīm izēd vēderu, iekšas... Tur laikam viss tas labums," stāsta zvejnieks, kurš jau vairākus gadus savos murdos nav ieraudzījis normālu, veselu lasi.
Roņi savā gudībā tiek pielīdzināti suņiem. Roņu nodarītie zaudējumi zvejniekiem ar katru gadu kļūst jo vērienīgāki, un ar to vairs nedrīkstot nerēķināties.
"Tie roņi, kas ietekmē rīkus, visbiežāk ir vieni un tie paši. Visbiežāk tie ir vientuļi tēviņi, kas ir pielāgojušies šādam dzīves veidam un kas pieraduši izmantot zvejnieku rīkus. Tos nošaujot, atbiedējot pārējos, tad šo ietekmi varētu samazināt. Bet skaidrs, ka, roņu skaitam pieaugot, arvien vairāk roņu iemācās šādi dzīvot – izmantot rīkus kā klātu galdu, un tā ir problēma," atzīst Zemkopības ministrijas (ZM) Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš.
Dažreiz tiek sabojāts pat 70%-80% no loma. Dānijā un arī citās Skandināvijas valstīs zvejniekiem valsts subsidē aizsargājamo dzīvnieku un putnu nodarītos zaudējumus. Arī Latvijā tiek domāti risinājumi, lai panāktu kādu palīdzību zvejniekiem, kuri cietuši no roņu pāridarījumiem.
"Zvejniekiem varētu pieļaut kaut kādā veidā atbaidīt roņus, arī kādu roni nošaut. Tāda prakse pastāv mūsu kaimiņvalstīs. Ir iesniegtas licences, kur daļa roņu var tikt atšauta," stāstīja ZM pārstāvis.
Roņu attiecības ar cilvēku ir ļoti pretrunīgas – pavasarī krastā atrasts ronēns spēj iežēlināt jebkuru no mums, un mēs steidzamies tam palīdzēt. Turpretī pieaugušie roņi bojā zvejas rīkus un tajos iekļuvušās zivis, turklāt nereti arī paši iet bojā šajos zvejas rīkos.
