Senos laikos Zvārtes saimniekiem tur ir bijis tīrums, ir sēti vai stādīti rāceņi. Un tagad visa šī tīrumu daļa ir nobrukusi gadu gaitā, raidījumam pastāstīja dabas gide Līga Eglīte.
Tie ieži, kas sakrāmējušies, tur sagūlās pirms 385 miljoniem gadu, bet tā vertikālā siena no tiem 385 miljoniem gadu izveidojusies ir tikai pirms 100 gadiem nepilniem, nav vēl pat simtu gadu, stāsta vides pētnieks Guntis Eniņš.
“Sagāzās tā, tas iezis aizsprostoja Amatu un vairākus gadus skaloja, kamēr aizskaloja to visu prom. [..] Bet šeit jau Amata netecēja agrāk, pa šo ceļu Amatu izraka 1939.gadā, tā tecēja tur, augšā, un grāva nost ieža daļu, un tad, lai to glābtu, 1939.gadā raka visu vasaru, laikam divi latgalieši,” secina Eniņš.
“Ja nebūtu izrakts, tad šis “knābis” būtu nogāzies nost, šis deguns Zvārtes iezim,” rāda Eniņš.
Dabas gide un mežzine Līga Eglīte skaidro, ka atšķirībā no daudzām dabas vērtībām, kuras izzūd cilvēka saimniekošanas dēļ, uz Zvārtes iezi to attiecināt nevar:
“Tur arī nevar vainot tūrisma taku veidošanu vai arī to, ka cilvēki gribēja tuvāk malai pienākt un redzēt, kas tad šeit ir. Daba vienkārši paņem savu.”
Zvārtes iezis ir uzskatāms par vienu no latviskās ainavas etaloniem, tiesa, arī tas nav bijis pasargāts no aizaugšanas. Ainavas saglabāšanas nolūkā tika organizēta vērienīga talka, kuras rezultātā atklājusies jauna ainava uz iezi.
“Tad, kad uzbūvēja tiltu pāri Amatai, speciāli talkai, tad beidzot bija iespēja redzēt, kas ir Zvārtes iezim otrā pusē,” saka Eglīte.
Zvārtes iezis slēpj ne vien senus gravējumus, bet arī kādu leģendu, tiesa - zinātāji saka, ka tā šai vietai ir piedzejota bez vēsturiska pamata.
“Ir leģenda, samērā nesena leģenda, bet tāda, kurai ļoti gribas ticēt. Un leģenda skan apmēram tā: Sensenos laikos, kad ģīmī griež vējš, vakaros vai naktīs pūš no ziemeļu puses, un tad no Zilūžu un Vilkates siliem šeit šāvušās raganas, viņas atstāj savus jājamos, savas slotas tur lejā ielīcī un pašas lec uz iezi, tad te līdz rīta gaismai, līdz pirmajiem gaiļiem notiek danči, ar velniem kopā, ar mugurām kopā, tāds riktīgs mugurdancis. Šo leģendu pierakstījusi Amatas novada kādreizējā iedzīvotāja Melānija Vanaga no Zvārtes vecā saimnieka,” klāsta Eglīte.
Stāstu apvīts, noslēpumiem pilns - Zvārtes iezis ir atzīts par valsts nozīmes aizsargājamo dabas pieminekli. Tas joprojām piesaista tūristus un visus ziņkārīgos – jo nevar jau zināt, cik ilgi tas mūs vēl priecēs savā pašreizējā izskatā.
