Zutis pēc izskata atgādina čūsku. Tomēr tā ir zivs, pie tam unikāla. Tās dzīves ilgums līdzinās cilvēka mūžam. Zutis nārstot dodas uz Sargasu jūru, kaut kur pie Kubas un Meksikas krastiem. Pēc nākšanas pasaulē mazās zivteles aptuveni trīs gadu laikā pa Golfa straumi nonāk līdz Eiropai, arī līdz Baltijas jūrai un Latvijai.
"Laikā pirms Otrā pasaules kara mēs zvejojām kādas 189-190 tonnas gadā, tie bija dabīgie zuši, kas piedzima okeānā un uz nārstu nāca atpakaļ. Mūsdienās dabīgo zušu nozveja ir mazāka par tonnu gadā," stāstīja ihtiologs Jānis Birzaks.
Tā kā zušu suga Eiropā ir apdraudēta, zivju krājumu atjaunošanai izstrādāta kopīga Eiropas Savienības politika, kuru katra dalībvalsts realizē individuāli. Piemēram, Latvija pērk zušu mazuļus un laiž tos mūsu ūdenstilpnēs.
"Mēs viņus laižam ūdeņos, kur migrācijas ceļā uz jūru nav aizsprosti HES veidā, jo tas palielinātu mirstību, ja viņiem būtu jāmigrē caur turbīnām," sacīja Birzaks.
Pēdējo gadu laikā dažādās Latvijas upēs un ezeros ielaisti aptuveni divi miljoni zušu mazuļu.
"Līdz šim nav izdevies mākslīgi iegūt, ir iespējams panākt zušu dzimumnobriešanu mākslīgos apstākļos, bet pēcnācēji, kas iegūti tādā ceļā, ilgu laiku nedzīvo. Viņi nobeidzas. Zušu laišana notiek, patiecoties zvejai citās valstīs. Mēs iepērkam stikla zušus no Lielbritānijas, kur viņi no okeāna migrē upēs un tad viņus ar kaut ko līdzīgu taureņu ķeramajiem tīkliņiem saķer," norādīja ihtiologs.
Rāznas ezerā - mazāki zuši
Rāznas ezers – saukts arī par Latgales jūru. Šī ir vieta, kur var sastapt zušus. Zušu resursus šajā ezerā apsaimnieko privāts uzņēmums, tas arī ir atbildīgs par to atjaunošanu. Pēdējo gadu laikā mazuļi ezerā nav ielaisti, tādēļ jo lielāks ir daudzu makšķernieku pārsteigums, ka Rāznā sastopami ļoti mazi zutēni, lai gan 6 -7 gadu vecumā tiem būtu bijis jāsasniedz 40 centimetri.
"Pēdējos gados ir konstatēti mazāka izmēra zuši. Tas laikam būtu jautājums zinātniekiem, kāpēc tas tā ir.
Varētu būt, ka tie ir tēviņi," sprieda Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize.
"Tur var būt tāda lieta, ka kādreiz padomju laikos laida iekšā pa valsts naudu, līdzi īsti nesekoja, un tas atkarīgs no populācijas. Ja salaiž viņus par daudz, tad ir konkurence par barību un augšana pelēninās," norādīja Birzaks.
Tomēr īstas skaidrības par to, kāpēc zuši Rāznā ir maziņi, nav. Dažādas zušu slimības, piemēram, nematodes vai citi vīrusi, tur nav konstatēti. DAP šogad ezerā īstenos projektu, lai izpētītu vides problēmas.
"Notiks izpēte, būs hidrobioloģiskā izpēte, pētīs eitrofikācijas iemeslus, vēsturiskos datus, tiks pētītas zivis, ūdensaugi. Tiks veidots plāns, lai domātu par ezera atjaunošanas modeli. Stāvoklis te nav kritisks, bet gribas saprast, ko mēs darām, un lai visi valsts iestādes, pašvaldības, zemes īpašnieki, atpūtnieki teiktu - mēs mīlam savu ezeru," teica Zeize, piebilstot, ka tad arī varēs vairāk saprast, kas ar zuti notiek ezerā.
Iemīļota maluzvejnieku zivs
Tā kā zutis maksā ap 40 eiro kilogramā, tā ir ļoti iemīļota zivs maluzvejnieku vidū. Tādēļ LTV raidījums "Vides fakti" kopā ar inspektoriem devās reidā pa Rāznas ezeru.
Dabas aizsardzības pārvaldes inspektoriem Dainim Tučam un Aleksandram Savičam ezera tīrīšana no malu zvejnieku atstātajiem nelikumīgajiem murdiem un tīkliem ir ikdiena. Maluzvejnieki murdus bieži vien slēpj niedru biezoknī.
"Redz, kur braucam gar krastu un, re, kur ir cilvēku mākslīgas ejas izveidotas.
Jau gadiem viņi izpļauj niedres un šādās ejās tiek ievietoti murdi uz zušiem," rāda DAP vecākais speciālists Dainis Tučs.
Reida laikā inspektori uziet murdu, kur zušu nav. "Paskat, kā nomaskēts (..)," nosaka Tučs. Inspektori dzīvās zivis palaida brīvībā un devās tālāk, no ezera velkot ārā vienu murdu pēc otra.
Tikmēr legālie murdi ezerā visiem ir skaidri redzami. Reida laikā nevienu zuti malu zvejnieku izliktajos tīklos un murdos inspektori nesastapa.
Inspektoru cīņa ar malu zvejniekiem nav novērtējama naudā, tomēr ar vietējās saimniecības sakārtošanu cīņa par zušu izdzīvošanu nebeidzas.
Zušu atjaunošanas plāns nestrādā
"Baltijas jūrā ir problēma – dāņu un vāciešu zveja šaurumos izejā no Baltijas jūras. Mēs veicām zušu iezīmēšanu un sanāca tā, ka pusi no zīmīšu atguvumiem mēs dabūjam atpakaļ no mūsu zvejniekiem, otru pusi no vācu, dāņu zvejniekiem," stāsta Birzaks.
Lai gan zušu plāns nosaka, ka 40% zušu mazuļu, kas tiek ielaisti Latvijas ūdeņos, nākotnē ir jānonāk atpakaļ jūrā, no tā lielas jēgas nav, jo dāņu un vāciešu zvejnieki uz Sargasu jūru atļauj aizpeldēt tikai daļai jaunās paaudzes.
Tas nozīmē, ka zušu atjaunošanas plāns īsti nestrādā un par to arvien skaļāk ir jārunā Eiropas līmenī.
Reida laikā no ezera izvilkti kopumā seši murdi un divi tīkli, kas nebūt nav liels guvums. Tas nozīmē, ka regulāru reidu rīkošana tiešām iedarbojas uz maluzvejniekiem un viņu aktivitātes mazinās. No sākuma gan būtu jāsakārto sava saimniecība un tad jau var ķerties klāt arī Eiropas zvejniekiem, secina "Vides fakti".
