„Lai suga ieviestos savvaļā, tomēr jābūt kādam populācijas minimumam, kas uzsāk dzīvi. Ja ir tikai daži dzīvnieki, tad nekas nesanāks. Tas ir viens, kas šobrīd nav zināms. Otrs, kas nav zināms, kā noritētu viņa iedzīvošanās gan saistībā ar dabiskajiem apstākļiem, gan ar konkurentiem plēsējiem. Jo tomēr ne visas sugas Latvijā tā viegli un ātri tomēr iedzīvojas,” klāsta Ozoliņš.
„Tā kā nevar uzreiz apgalvot, ka risks ir ļoti augsts. Bet bažas, ka parādās savvaļā svešas faunas iemītnieki un vainojams cilvēks, tās ir diezgan lielas. Sveša suga, kas cilvēka ietekmē ir nonākusi jaunos apstākļos kaut vai īslaicīgi, radīs nelabvēlīgas sekas. Cilvēkam nav jāiejaucas faunas sastāvā, tas ir pats bīstamākais, ko var videi nodarīt. Jo visu pārējo var izlabot, bet nav zināms, kā no iedzīvojušās sugas var pēc tam atbrīvoties. Ļoti nepatīkams piemērs ir jūras kraukļi jeb kormorāni, jenotsuns... Amerikas ūdele ir slavenākā Eiropas ūdeles izzušanas veicinātāja. Savukārt jenotsuns ir zināms kā uz zemes ligzdojošo putnu postītājs, tāpat kā Amerikas ūdele,” skaidro Ozoliņš.
