Atšķirībā no parastajām vāverēm, kurām apmatojumā dominē rudie un sarkanīgie toņi, lidvāvere ir izteikti pelēka. Ja tā būtu pieplakusi uz koka stumbra, tad lidvāveri būtu grūti pamanīt, jo viņa tādā veidā maskējas.
“Lidvāveres nav spējīgas lidot, bet tās var planēt, un to nodrošina morfoloģiska pazīme – ādas kroka jeb lidplēve sānos starp priekškājām un pakaļkājām. Tad, kad lidvāvere izpleš kājas, tad arī viņa var planēt,” skaidroja Pilāts.
Lidvāveru ķermeņa forma ir mazliet saplacināta, lai tās varētu labāk planēt.
Tāpat atšķirībā no parastajām vāverēm šī suga ir nakts dzīvnieks, kas pamatā ir aktīvs krēslas stundās, un tam ir vajadzīga laba redze.
Tādēļ arī lidvāverēm ir izteikti lielas acis.
“Jau pirms 100 gadiem ar dabas pētniecību Latvijā nodarbojās baltvācu naturālisti, un jau tolaik viņi rakstīja, ka lidvāveres šeit ir retas mežsaimnieciskās darbības dēļ,” stāstīja zoologs.
Lidvāveru dzīvotne ir mežaudze, kur aug gan apses, gan egles. Vēlams, lai apses ir vecas un dobumainas, jo tādās lidvāveres var ierīkot savas migas. Kokam jābūt pietiekami resnam, lai tajā būtu vieta dobumam, tiesa, tas nerodas pats no sevis.
“Dobums var būt dzeņu izkalts, kuru lidvāvere pati var paplašināt, ja tā koksne ir mazliet jau ietrupējusi. Tātad kokam jābūt ar mīksto koksni,” skaidroja zoologs.
Sarkanās grāmatas varoņi
Dabas pētnieki šobrīd aktualizē Latvijā aizsargājamo un apdraudēto sugu sarakstu. Projekta “Life for species” laikā tuvākajos gados taps arī jauns Sarkanās grāmatas izdevums, kas būs pieejams arī virtuālajā vidē. Sarkanās grāmatas saturs nav atjaunots jau vairāk nekā 20 gadus. Patlaban sarakstos ir retas, kritiski apdraudētas un arī atsevišķas Latvijā jau izzudušas sugas. Tādēļ Latvijas Radio iepazīstina ar dažādiem Sarkanās grāmatas varoņiem – zīdītājiem, putniem, rāpuļiem, augiem un citu sugu grupu pārstāvjiem.
Gan agrāk, gan tagad aktuālais lidvāveru apdraudējums ir dzīvotnes iznīcināšana: “Pirmkārt, cērt vecos mežus, tātad lidvāverei trūkst piemērotu mežu, jo jaunaudzē no midzeņa ierīkošanas viedokļa viņai nav, kur palikt.”
Otrkārt, nelabvēlīga ietekme ir arī tam, ka meži ar vecām audzēm kļūst ļoti sadrumstaloti. “Piemēram, ja kādā vecā piemērotā mežaudzē būtu lidvāveru ģimene, tad kādā brīdī jaunajiem dzīvniekiem jāmeklē cita dzīves telpa, bet, ja jaunajai lidvāverei ir kilometriem jāskrien līdz citai dzīvotnei, tad viņai nav, kur paslēpties, un tā kļūst vieglāk noķerama dabiskajiem ienaidniekiem,” skaidroja Pilāts.
Zoologs norādīja, ka lidvāvere būtu jāieraksta Melnajā jeb izmirušo sugu grāmatā, bet Latvijā tādas nav. “Pēc tiem priekšrakstiem, kā mēs tagad gatavojam jauno Sarkano grāmatu, tur ir paredzēta tāda kategorija kā reģionāli izmirusi suga, un lidvāverei Latvijā tiks piešķirta šī kategorija,” sacīja Pilāts, piebilstot, ka pēdējo reizi ziņojums par Latvijā manītu lidvāveri pie viņa nonācis 2012. gadā.
