Zoologs: Pārsteigums, ka delfīni tik ilgi uzturas Baltijas jūras piekrastē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Šogad Latvijas piekrastes ūdeņos novērotas afalīnas pie Mangaļsalas un Liepājas ostā. Par pārsteidzošo faktu aculiecinieki dažādos laikos un vietās publiskojuši astoņas ziņas dabas novērojumu portālā. Zoologs Valdis Pilāts, apkopojot informāciju par delfīnu sugu, noskaidrojis, ka iepriekš par afalīnām Latvijas piekrastē ziņots pirms simt gadiem.

Delfīni viesojas Baltijas jūras piekrastē
00:00 / 04:42
Lejuplādēt

Afalīnas ir viena no zināmākajām un plašāk izplatītajām delfīnu sugām, kas apdzīvo okeānu un jūru mērenās joslas, subtropu un tropu ūdeņus. Pieņemts, ka Baltijas jūras ūdeņi tām ir par aukstu, skaidroja Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts zoologs Valdis Pilāts, kurš arī bijis pārsteigts par Latvijā nesen vairākkārt novērotajiem delfīniem

"Nu bieži jau prasa par to, ja kaut kādas parādības tagad dabā, vai tas ir saistīts ar klimata izmaiņām.

Tā vismaz daļēji noteikti, jo, ja būtu normāla ziema, tad pašlaik Rīgas jūras līcim vajadzēja būt aizsalušam, un tās afalīnas fiziski te netiktu pie mums Rīgas līcī iekšā.

Bet ir izvirzīta hipotēze, ka afalīnu skaits ir palielinājies tieši Skotijas piekrastē. Skaidrs, ja kaut kādā relatīvi tuvā vietā dzīvnieku paliek vairāk, tad ir lielākas iespējas, ka kāds kaut kur aizklīst tālāk un iemaldās arī Baltijas jūrā," stāstīja Pilāts.

Pētot ierakstus par delfīnu novērojumiem vēstures avotos, zoologs konstatējis, ka dzīvas afalīnas iepriekš Latvijas piekrastē redzētas 1909. gada 24. jūlijā – divas pie Kauguriem.

"Tā bija tā pati pirmā reize Liepājas ostā. Bet ka viņus tik ilgstoši uzturas mūsu piekrastē, tas tiešām ir pārsteigums, jo piefiksēta, nopublicēta ziņa iepriekšējā bija vairāk nekā pirms simts gadiem tieši Latvijas piekrastē. Tas jau nenozīmē, ka viņas te nav bijušas, bet neviens to nav publiskojis, ka viņš ir redzējis, bet, nu, skaidrs, ka viņas katru gadu te neparādās. Tas noteikti. Varbūt reizi 10, varbūt reizi 20 gados," skaidroja zoologs.

Afalīnas nav pastāvīgas Baltijas jūras iemītnieces, taču cūkdelfīni kādreiz regulāri uzturējušies arī Latvijas piekrastē. Turklāt zoologs min, ka nesen noskaidrots, ka "smalko zobiņu" ornaments, kāds bieži sastopams uz vidējā neolīta keramikas no piejūras apmetnēm Latvijā un Igaunijā, ir iespiests ar cūkdelfīna zobu spiedogu.

Savukārt, kāpēc afalīnas pēdējos mēnešos šeit iemaldījušās, ir vairāki skaidrojumi.

"Cilvēki un dzīvnieki jau ir ļoti līdzīgi. Un mēs, protams, labāk pārzinām līdzcilvēkus. Jau mēs noteikti zinām, ka starp mums ir tā saucamie dēkaiņi, kam patīk ceļot riņķī.

Tāpat arī dzīvniekiem ir šādi dēkaiņi, kas ceļo riņķī, un galvenokārt tie ir jaunie dzīvnieki.

Daudz kas mainās pasaulē, un ir svarīgi, ka dzīvnieki sameklē varbūt sev kaut ko piemērotu. Par to ēšanu... Es domāju, ka tā ir vairāk tāda sagadīšanās, kas viņus ir pieturējusi tiešām bišķiņ ilgāk pašlaik. Tieši taimiņi uzturas, kur Daugava ietek Rīgas līcī seklos ūdeņos, kas acīmredzot ir bagāti ar pārtiku šīm zivīm. Nu, protams, ka delfīns, ja viņam ir kaut kur labi barošanās apstākļi, - kāpēc lai viņš kādu laiku tur neuzkavētos," stāstīja Pilāts.

Pie Klaipēdas delfinārija šie delfīni gan novēroti jau 2015. gadā, un, iespējams, tie ir viesojušies arī mūsu krastos, bet neviens to nebija fiksējis. Nav arī zināms, vai nākamajos gados novērotās afalīnas ir tās pašas, proti, vai viņas atkārto savus ceļojumus, vai arī Baltijas jūrā ieradušās citas ceļotājas.

Līdzīgi kā citiem delfīniem, arī afalīnām dots latviskais nosaukums – lielā jūras cūka.

"Kas ir cilvēkiem laikam raksturīgi - kādas jau labi zināmas būtnes vārdu paņemt un pārlikt uz kaut kādu vēlāk atklātu vai iepazītu. Un jā, un tās afalīnas ir relatīvi līdzīgas, jo viņām tas snuķveidīgais izvirzījums ir relatīvi īss. Viņas arī nav pārāk lielas, viņiem patīk kompānija, pat   ja cilvēks peld vai viņš ir laivā, viņa labprāt meklē sabiedrību. Afalīnas ir tieši tā delfīnu suga, ko tur delfinārijos. Ja kāds gribētu tiešām redzēt, kā izskatās afalīna, tuvākais ir Klaipēdas delfinārijs," stāstīja Pilāts.

Formulu, lai tiešām varētu novērot afalīnas, zoologs gan nosaukt nevarēja un atzina, ka tas atkarīgs no veiksmes, taču viņš neizslēdza, ka afalīnas joprojām ciemojas Latvijas piekrastes ūdeņos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti