Pret lipīgo un cūkām nāvējošo Āfrikas cūku mēri nav izgudrotas vakcīnas. Zoologs Jānis Ozoliņš skaidro, ka mednieku dēļ pēdējos desmit gados ievērojami pieaugusi meža cūku populācija. Jo vairāk šo dzīvnieku, jo slimībai lielākas iespējas straujāk izplesties.
Kopš 90.gadu otrās puses mežacūku skaits Latvijā pieaudzis vismaz piecas reizes, pateicoties tam, ka mednieki šos zvērus piebaro. „Viņš ir ļoti pateicīgi savairojams medījums medniekiem, ne ar vienu citu sugu tas tik veikli un ātri nenotiek,” skaidro Ozoliņš.
Mežacūkas Latvijā līdz 20.gadsimta vidum bijis ļoti liels retums. Tikmēr šobrīd mūsu valstī ir vietas, kur uz 1000 hektāriem meža var sastapt pat 50 mežacūku.
Latgalē gan mežacūku blīvums esot viens no zemākajiem Latvijā. Tas mazina risku, ka meža cūkas strauji aplipinās ar mēri viena otru.
„Līdz ar to galvenie riski saistās ar cilvēku rīcību un uzvedību, lai nosargātu šo karantīnas zonu. Bet pašas mežacūkas šo vīrusu vai nu pārnesīs ļoti ilgā laikā, vai arī nepārnesīs, jo pie tik izretinātas populācijas dabā tas notiek ļoti lēni,” norāda Ozoliņš.
Jebkura slimība apstājas, kad potenciālo slimnieku skaits kļūst minimāls. Tas nozīmē, ka pilnīga mežacūku iznīcība Latvijā Āfrikas cūku mēra dēļ nav gaidāma. „Dabiski tā var apstāties, kad populācija izretinās līdz vienai cūkai uz 1000 kvadrātkilometru, kad cūku bari savstarpēji vairs nesatiekas un kad cilvēks nedarbojas kā vīrusa pārnēsātājs,” skaidro zoologs.
Lai mazinātu slimības izplatīšanās riskus, cilvēkiem jāatceras, ka Āfrikas cūku mēra vīrusu vairākus gadus pēc inficētās cūkas apstrādes var saturēt pat sālīta speķa vai saldētas gaļas gabaliņš. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka gaļas produkti un dzīvnieku asinis no slimības skartajām zonām netiek izvesti ārā uz citām Latvijas teritorijām.
