Iemesli dzīvnieku sugu izzušanai Latvijā
Latvijas fauna agrāk un mūsdienās atšķiras. Ir dzirdēts par vairākām dzīvnieku sugām, kuras Latvijas teritoriju apdzīvojušas tālā senatnē vai vēl salīdzinoši nesen, bet šobrīd pie mums vairs nav sastopamas. Vai arī ir tādas sugas, kas citur eksistē, taču no Latvijas kādu iemeslu dēļ devušās prom.
Skuja norādīja, ka lielākais sugu izzušanas iemesls bija pēdējais apledojums, kura dēļ Eiropā iznīka megafauna.
"Mēs nevaram runāt par tagadējās Latvijas teritoriju tik viennozīmīgi... pie mums artefaktu ir salīdzinoši maz. Visbiežāk tie ir kauli vai zobi, kas ir ļoti ciets veidojums un saglabājas ilgi," sacīja zoologs Vilnis Skuja.
No tiem faunas pārstāvjiem, kuri Latvijā kādreiz dzīvojuši, bet pakāpeniski mūsu teritoriju atstājuši, ir dzīvnieks tinis. Skuja stāstīja, ka pēdējais gadījums, kad tinis it kā redzēts Latvijā, bijis 1974. gadā pie Engures ezera. Viņš piebilda, ka cilvēks, kurš to redzēja, ir kļūdījies. Skuja skaidroja, ka tad, kad jenotsuns vasarā nomet savu garo spalvu, ļoti daudzi cilvēki viņu neatpazīst.
Klimata pārmaiņas un meža struktūra
Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados no Somijas ieveda Latvijā divus pārus ziemeļbriežu. Dzīvniekus aizveda uz Bažu purvu pie Kolkas, ņemot vērā, ka kādreiz tie Latvijā mituši. Pēc pāris gadiem šis eksperiments izgāzās, jo Latvijas teritorija dzīvniekiem nebija piemērota, – ziemeļbrieži tika atstāti karstumā bez ūdens, ar vienveidīgu barību purvainajā teritorijā. Līdz ar to jāsamierinās, ka nav iespējams atgriezt Latvijā visus Arktikas dzīvniekus, jo pie mums vairs nav piemērotu apstākļu.
Tāpat ir noteikta veida barība, pie kā šie dzīvnieki pieraduši. Ja to atņem, rodas sarežģījumi. Skuja skaidroja, ka ziemeļbrieži ir suga, kas katru gadu migrē lielus attālumus uz vasaras un ziemas ganībām.
Kā otru faktoru bez klimata pārmaiņām Skuja minēja meža struktūras maiņu.
"Mums tādu pirmatnējo mežu vairāk praktiski nav," norādīja Skuja.
Cilvēciskās darbības rezultātā klimats kļūst siltāks, taču klimata pārmaiņas ietekmē arī zemes tektonisko plātņu kustība, jūras straumes un citi mehānismi. Turklāt zinātnieki ir veikuši aprēķinus, ka sugas uz zemes pavada tikai noteiktu laiku. Sarunas noslēgumā Vilnis Skuja to attiecināja arī uz mums – cilvēkiem.
"Prognozējot situāciju nākotnē, skaidrs ir tas, ka sugas tiks zaudētas. Tāpat var arī teikt, ka būs kādi dzīvnieki, kam būs vēlme Latvijas vietā izvēlēties citu mājvietu," secināja Skuja.
