Izkusušais ledus Baltijas jūrā mudinājis mazos ronēnus uz laiku apmesties krastmalā. Nereti cilvēki mēģina jaundzimušos roņus glābt, tos dzenot atpakaļ jūrā, taču tas var atņemt spēkus jau tā vārgajiem dzīvniekiem, skaidro speciālisti.
Dzintaru pludmalē Jūrmalā pirms aptuveni nedēļas iedzīvotāji atraduši mazu, bezpalīdzīgu ronēnu, kurš tagad jau ir nogādāts Rīgas Zooloģiskajā dārzā. Jaunais ronēns pie cilvēkiem vēl nav pieradis, tāpēc izbailēs uz svešiniekiem šņāc un par brīdinājumu demonstrē savus asos zobiņus. Lai gan mazajam ronēnam vajadzēja svērt aptuveni 40 kilogramus, šobrīd viņa svars ir uz pusi mazāks. Tāpēc arī tika pieņemts lēmums viņu nogādāt zoodārzā.
"Viņam šobrīd ir aptuveni četras nedēļas. Stāvoklis nav pārāk labs, svars priekš tā vecuma ir mazs, bet tagad viņš sēž siltumā, viņam ir iespēja ieiet ūdenī, ir zivis, ceram, ka viņš iemācīsies pats ēst un tad jau viņš kļūs par īstu roni," sacīja zooloģe Kristīne Jačmenkina.
Šobrīd ronēns ar zivīm tiek barots, tās vienkārši iestumjot mutē. Tas nav viegls pasākums, bet ņemot vērā niecīgo dzīvnieka svaru, ronis ir jāpiebaro. Tikmēr dabā ronēniem pašiem nākas iemācīties ēst, jo mamma ar savu pienu tos baro tikai vienu mēnesi. "Tad mamma aiziet, atstāj ronīti, tas sēž uz ledus, sāk mainīt spalvu vienu līdz divu nedēļu laikā, domā par dzīvi, un, kad nomaina spalvas, tad viņš iet jūrā un sāk mācīties pats ķert zivis. Neviens viņu neapmāca, viņš visu dara pats," skaidro zooloģe Kristīne Jačmenkina.
Tas, ka mazie ronēni guļ krastā, nav nekas neparasts. "Krastā ronēni pašreiz ir tāpēc, ka dabīgais roņu dzemdību nams ir uz ledus, bet jūrā ledus mums pašreiz nav. Ronēniem kaut kur ir jāpaliek, tāpēc tie ir krastā," stāsta Latvijas Dabas muzeja pārstāve Una Bērziņa.
Redzot mazu ronēnu krastā, lielākoties cilvēkiem nav vērts satraukties, lai gan Latvijā parasti roņu mātes nedzemdē. Roņiem patīk gulēt saulē un sildīties. Ja ronēns nav apaļīgs, veselīgs un nesver aptuveni 40 kilogramus, tad gan ir vērts tam pievērst uzmanību, iespējams, viņš pārāk agri ir aizklīdis no savas mātes un šādā gadījumā izdzīvot būs grūti.
"Vislabākā palīdzība ir nedarīt neko, likt viņu mierā. Jebkāda veida traucēšana, kaitināšana, parādīšana sunim vai dzīšana ūdenī, tas tikai tērē viņa jau tā trūcīgos enerģijas resursus un tikai nodara skādi. Bet šī nedarīšana neko nozīmē zvanīšanu inspektoram, Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) kontaktpersonai," Latvijas Televīzijai stāsta Rīgas Zooloģiskā dārza Informācijas nodaļas pārstāvis Māris Lielkalns.
Palīdzību var meklēt, zvanot uz tālruņa numuriem 67509545 vai 29198590. Nekādā gadījumā ronēnu nevajag aiztikt, jo tas var ļoti sāpīgi iekost. Tikmēr zooloģiskajā dārzā nokļuvušais ronis, ja pats iemācīsies ēst zivis, pēc kāda laika tiks izlaists atpakaļ jūrā, lai turpinātu dzīvi savvaļā.
