Žogs pret imigrantiem apdraud Horvātijas briežus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Simtiem kilometru garš žogs, kas pērn imigrantu plūsmas ierobežošanai uzcelts uz Ungārijas un Horvātijas robežas, ir apturējis ne tikai cilvēkus. Tas izjaucis dabisko izplatības areālu tūkstošiem briežu un citu savvaļas dzīvnieku.

Lieli briežu bari mēdza brīvi pārvietoties pāri robežai, un šajā Balkānu reģionā viņu skaits nemitīgi auga. Taču nu vides aktīvisti un mednieki brīdina – kopš gar valstu robežām uzcelts žogs, dzīvnieku skaits sācis sarukt.

Sākotnēji brieži centās pārvarēt šķērsli, sapinās dzeloņdrātīs un gāja bojā, taču drīz saprata briesmas un sāka izvairīties no robežas, kas sadala viņu dabisko vidi.

Taču Horvātijas dabas pētnieku prognozes ir drūmas – žoga ilgtermiņa ietekme uz briežu populāciju ir daudz lielāka un bīstamāka par dzīvnieku agoniju dzeloņdrātīs.

Horvātu fotogrāfs un vides aizstāvis Mario Romuličs jau mēnešiem novēro bēdīgo situāciju un ceļ trauksmi sociālajos tīklos.

"Ar saviem foto un video es cenšos pievērst cilvēku uzmanību tam, cik bagātīgs un skaists bija šis apgabals pirms žoga uzcelšanas. Ikvienam ir skaidrs – ja cilvēks gribētu šo barjeru pārvarēt, viņam pietiktu ar divām kustībām. Tāpēc žogs ir šķērslis tikai dzīvniekiem, lieliem un maziem, kuri pilnībā nespēj pārvietoties, lai piekļūtu barībai," teica Romuličs.


   
Kaut arī briežu izplatības areāls ietver abas robežas puses, lielākā tā daļa atrodas Ungārijā. Tādēļ brieži, kas tika iesprostoti aiz žoga Horvātijā, netiek klāt ganību laukiem.

"Pēkšņi dzīvnieki tika nošķirti no savas dabiskās vides un nevar tajā atgriezties. Vasarā tā nebija liela problēma. Taču ziemā, kad būs auksts un uzsnigs sniegs, samazināsies arī barības bāze. Zālēdājiem šis ir kritisks gadalaiks, un bez iespējas doties barības meklējumos uz plašākiem apvidiem viņi, visticamāk, novājēs un ies bojā," lēsa Horvātijas dabas aizsardzības kopienas pārstāvis Tibors Mikuška.

Taču briežu izdzīvošanas iespējas iedragā ne tikai barības trūkums. Žogs apdraud arī to vairošanos.

"Briežu tēviņi parasti uzturas šķirti no mātītēm, it īpaši tad, kad tās ir gaidībās. Bet riesta laikā tēviņi dodas meklēt mātītes. Tagad žoga dēļ viņi vairs to nevar.

Šajā laikā mēs parasti dzirdam briežu riesta saucienus, taču šogad te valda klusums," sacīja mednieku kluba vadītājs Pavo Damjanovs.

Kā uzsver dabas pētnieki, draudošās negatīvās tendences var novērst, tikai nojaucot žogu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti