Vides fakti

Vides fakti. Kukaiņi līķēdāji un nebrīves dzīvnieku barošana

Vides fakti

Vides fakti. Nolietotās riepas un medības nacionālajā parkā

Vides fakti. Ilgtspējība pārtikas izvēlē

Zivju populāciju stāvokli ietekmē to patēriņš; ilgtspējīgai izvēlei piedāvā dažādus rīkus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Laiku pa laikam mēs dzirdam par dažādām zivju populācijām, kuras var aiziet bojā, ja vien nebeigsim tās patērēt uzturā tikpat intensīvi kā līdz šim. Lai savā uzturā neatteiktos no zivīm un jūras veltēm pavisam, bet patērētu tās tik, cik dabai un paša veselībai labi, ir izstrādāti dažādi rīki, kas var palīdzēt orientēties zivju piedāvājumā un padarīt mūsu izvēles ilgtspējīgākas.

Kā raidījumam "Vides fakti" norāda uztura speciāliste, lektore Ksenija Adrijanova, zivīs ir tā saucamā OMEGA-3 taukskābes, kas, lai arī ir atrodamas augu valsts produktos, zivīs tomēr ir nedaudz citādākās proporcijās. Zivīs atrodamās ir divas šādas taukskābes – ekozapentaēnskābe un dokozaheksapentaēnskābe.

"Šīs divas vielas ir atrodamas vajadzīgajā proporcijā tikai zivīs. Līdz ar to vegāniem vai cilvēkiem ar alerģiju pret zivīm un jūras produktiem, ir viens uztura bagātinātājs, kurš var kaut cik imitēt šo vajadzīgo vielu proporciju. Tā ir jūras aļģu eļļa,"

skaidro Adrijanova. Jautāta, kuras zivis tad ir tās veselīgākās, uztura speciāliste norāda, – jo zivs treknāka, jo tā veselīgāka, un par svara pieaugumu, lietojot uzturā šādas zivis, satraukumam neesot pamata. "Patiesībā zivju tauki ir tie, kas ilgtermiņā veicina sliktā holesterīna līmeņa samazināšanos asinīs. Holesterīns ir divu veidu – viens ir sliktais, kas aizdambē asinsvadus, otrs cīnās tam pretī. Zivju eļļa cīnās pret to holesterīnu, samazina iekaisuma procesus organismā un veic daudz citu labu funkciju, sākot no sirdsdarbības un beidzot ar elpošanu," stāsta Adrijanova.

Treknākās no mūsu iecienītajām zivīm ir forele un lasis.

Lasis jau vairākus gadus ir pirktākā zivs Latvijā, kam popularitātes ziņā seko siļķe un brētliņa.

Pasaules Dabas fonda izdotais "Zivju gids" vēsta, ka labi vien ir – šīs zivis nav tā sauktajā sarkanajā sarakstā. Tiesa, gandrīz katrai sugai ir savas sarkanās zonas. Piemēram, norādīts, ka siļķes, kas zvejotas Dāņu šaurumā ar pelaģiskajiem traļiem, nevajadzētu ēst. Bet, ja ar tiem pašiem pelaģiskajiem traļiem zvejots Baltijas jūrā – viss būs kārtībā.

Nav noslēpums, ka daļa zivju populāciju ir pārzvejotas. Tāpat mēs zinām, ka daļa zivju tiek iegūtas, nodarot pāri vietējai ekosistēmai. Bet labā ziņa ir tā, ka aizvien vairāk kļūt vietu, kur šādas zivis un jūras veltes nemaz netirgo.

Tirgotājam jābūt spējīgam norādīt, kur un kā zivis iegūtas, un veikalos tas parasti ar sīkiem burtiem ir rakstīts pie cenu zīmes. Tā kā informācija teorētiski ir sniegta, bet praktiski reti kurš var paturēt prātā visus labos un sliktos reģionus vai labās un sliktās zvejas metodes, Pasaules Dabas fonds pirms vairākiem gadiem uzsāka kustību "Lai jūra čum un mudž", kas aicina tirgotājus uzņemties atbildību, savā sortimentā iekļaujot zivis un jūras veltes, kuru ieguve neapdraud populāciju un ekosistēmu. Kustībai nu jau pievienojušies gan lielveikali, gan restorāni un citas ēdināšanas iestādes. Iniciatīvas "Lai jūra čum un mudž" vadītāja Elza Štrausa pieļauj, ka piedāvājuma klāsts sāk mainīties un zivju patēriņš kļūst atbildīgāks tāpēc, ka arvien vairāk tirgus spēlētāju iesaistās un vēlas piedāvāt videi draudzīgākas zivis un jūras veltes.

"Mums ir milzīgs prieks, ka galvenie tirgus spēlētāji ir ņēmuši vēra mūsu ieteikumus un novirzījušies uz ilgtspējīgāku praksi zivju un jūras velšu iegādē," norāda Štrausa.  Sākotnēji gan daži iesaistītie bijuši piesardzīgi noskaņoti un, kā atklāj  "Stockmann Delikatess", pārstāve Juta Spalva, sākotnējā apdomība, iesaistoties aktivitātē un stingri pasakot, ka neko neiepirks  no Zivju gida sarkanā saraksta, bijusi saistīta ar to, ka šajā sarakstā ir daudz produktu, kas jau ir uzņēmuma ikdiena un iekļauti ražošanā.

Lēmums par sadarbības pārtraukšanu ar sarkanā saraksta zivju piegādātājiem, protams, prasa laiku. Šajā tirdzniecības vietā tika nomainīts apmēram 10–15% zivju un jūras velšu sortimenta. Bija jāatvadās no tām, kuru ieguve grauj populācijas un ekosistēmas. Tāpēc tagad vairs nav iespējams iegādāties, piemēram, Nīlas asara fileju vai zuti.

Eiropas zušu populācija pēdējos 30–50 gados samazinājusies par 95–99%. Nebūtu pārspīlēti teikt, ka zuši ir uz izzušanas robežas. Un par pareizāku izvēli nevarētu uzskatīt arī ēst audzētavās audzētu zuti, jo tie nebrīvē nevairojas. Tie vairojas tikai un vienīgi Sargasu jūrā. Audzētavās zuti nepavairo, tikai no maza zuša izaudzē lielu. Vēl ierobežotas patēriņam kļuvušas tādas delikateses kā jūras ķemmītes. Tiesa gan, tām atrasta alternatīva – atdzesētā veidā tās nepiedāvā, taču saldētas tās ir nopērkamas. Atšķirība slēpjas tajā, ka vienā gadījumā tiek iegūtas jūras ķemmītes jau pārzvejotā populācijā, bet otrā tās iegūst veselīgā populācijā.

"Stockmann" atzīst, ka kopumā pircēji atbalsta pāreju uz videi draudzīgāku zivju sortimentu arī tad, ja tas nozīmē, ka tagad nav iespējams nopirkt savu iecienīto delikatesi. "Skatoties industrijas datus un salīdzinot ar trīsarpus gadus seniem datiem, mēs redzam, ka ir palielinājusies ekomarķējumu pieejamība un pieprasīšana konkrētiem produktiem. Tām pašām garnelēm, piemēram," uzsver Štrausa. Par videi draudzīgu zivju un jūras velšu iegūšanu savvaļā liecina MSC sertifikāts, bet par videi draudzīgāku audzēšanu – ASC. Tirgotāji un ēdinātāji, kas vēlas nonākt šo atbildīgo uzņēmēju pulkā, vēl aizvien var pievienoties Pasaules Dabas fonda iniciatīvai "Lai jūra čum un mudž".

Rakstu sēriju līdzfinansē:

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti