Foreļu dzīvotņu indekss
Gaujas Nacionālajā parkā pēdējā laikā upes apsekotas divu iemeslu dēļ. Pētnieks Kaspars Ābersons stāstīja, ka "pirmais ir provizoriskais iemesls, jo Dabas aizsardzības pārvalde plāno dzīvotņu atjaunošanas pasākumus. Kā otru iemeslu, kāpēc upes tiek apsekotas, Ābersons minēja, ka Gaujas mazās pietekas pētniekiem ir ļoti interesantas arī no zivju izdzīvošanas viedokļa.
Upju apsekošanas procesā tā tiek aprakstīta, cik lielā mērā tā piemērota konkrētām zivīm, lai varētu saprast pēc tam iegūtos rezultātus.
"Balstoties uz vienkāršiem izejas datiem – platumu, dziļumu un straumes ātrumu, mēs varam novērtēt, cik lielā mērā katrs upes posms piemērots tieši taimiņu un strauta foreļu nārstam un mazuļu attīstībai," skaidroja Ābersons.
Taimiņš un strauta forele
Ābersons stāstīja, ka uz Vaives atrodas aizsprosta paliekas, ka neļauj taimiņiem un strauta forelēm tikt augšup pa upi, lai iznārstotu. Arī Līgatnē ir aizsprosts, kas neļauj tikt nēģiem uz nārstu, bet tur izbūvēts zivju ceļš, ko izmanto taimiņi un strauta foreles.
"Taimiņu un strauta foreļu nārstu ir izglābis šis zivju ceļš, bet aizsprosta ietekme saglabājas," stāstīja Ābersons, pieļaujot, ka ir zivju sugas, kuras aizsprostam netiek pāri.
Runājot par taimiņiem un strauta forelēm, zinātnieki secinājuši, ka tā ir viena suga, kurām ir divas ekoloģiskās formas. Strauta forelei ir rezidentā forma. Tā visu dzīvi pavada vienā upē. Savukārt taimiņš ir migrējošā suga, kas pēc pirmajiem diviem upē pavadītajiem gadiem aizpeld uz jūru, tur izaug un tad peld atpakaļ.
Zivīm patīk mazas upītes un auksts ūdens
Latvijas šīm zivju sugām nav tik piemēroti apstākļi reljefa, ģeogrāfijas un struktūras dēļ.
Zivīm patīk Ventas pietekas, kā arī vairākas jūrā ietekošas mazās upītes. Savukārt drauds šīm sugām ir lauksaimniecības klātbūtne upju krastos. Ābersons norādīja, jo intensīvāka lauksaimniecība, jo lielāks drauds.
Zivju dzīves ciklā nārsts notiek rudenī, kad taimiņi sāk migrēt. Ābersons skaidroja, ka ikri pēc tam paliek upē, speciāli izveidotās nārstu ligzdās. Taimiņi un strauta foreles ir arī lielisks indikators un viens no veidiem, kā izvērtēt upes ekoloģisko kvalitāti.
