Dienas ziņas

Uzstādīts piemineklis Braku Annai

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Mākslīgās zivju nārsta ligzdas Daugavā

Zivju nārstu Daugavā var vērot tiešraidē

Līdz jūnija sākumam video tiešraidē  iespējams sekot līdzi zivju nārstošanai Daugavā. Upē izvietotas 240 mākslīgās nārsta ligzdas, kas glābj zivju mazuļus no bojāejas.

Vienlaikus jau vairākus gadus tiek pētīts, kādas zivju sugas šajās ligzdās nārsto. Vienā ligzdā mājo aptuveni 50 tūkstoši ikru.

Maija sākumā Daugavā tika ielaistas mākslīgās nārsta ligzdas, kas veidotas no egļu zariem un tiek sauktas par bērnistabām, kur zivtiņām attīstīties. Novērojumi liecina, ka šobrīd sākusies nārstošanas pēdējā stadija un drīzumā zivis šķilsies. 

“Tad viņas padzīvo vēl kādu nedēļu vai divas ligzdā, jo viņām tāda kā slēptuve sanāk, un tad aiziet prom reālajā dzīvē,” stāstīja biedrības “Mēs zivīm” vadītājs Ivars Dubra.

Šogad Daugavā izliktas 240 nārsta ligzdas pie Kaibalas, Ikšķiles un Klintaines Aizkraukles pusē.

“Var redzēt, ka mēs esam trāpījuši tieši zivju nārsta laikā, jo mēs ielikām un burtiski pēc trijām dienām bija pilns ar ikriem,” sacīja Dubra.

Veidojot šādas mākslīgās nārsta ligzdas, mērķis ir pasargāt zivju mazuļus – ierasti pavasarī zivis nārsto upes krastos un līdz ar Daugavas ūdens līmeņa svārstībām diemžēl daļa iet bojā.

“Ikri paliek sausumā, un viņi šādā vējā un saulē izžūst – ir pagalam. Bet mēs pusotra, divu metru dziļumā ieliekam [ligzdu]. Hidroelekstrostacija var mētāt līmeni gan dabiski, gan nedabiski, tur nekas nevar būt, viss attīstās,” skaidroja biedrības “Mēs zivīm” vadītājs.

Ligzdām Klintainē un Lielvārdē izvietotas arī tiešraides kameras, un ikviens interesents var sekot līdzi nārstošanas fāzēm.

Pētniecības centra “Bior” vadošā pētniece Ruta Medne rādīja dienu iepriekš paņemtos zivju nārsta paraugus Daugavā pie Kaibalas. Jau četrus gadus norit darbs, lai analizētu, kādas zivju sugas ligzdās nārsto.

“Nārsto pliči, nārsto raudas, nārsto asari. Līdaka arī mums ir uz šīm ligzdām. Tagad mēģinām, gribam ļoti, ļoti dabūt zandartus,” viņa norādīja.

Savukārt uz jautājumu, kāda ir kopējā situāciju ar zivju daudzveidību un resursu Latvijas upēs, Medne atbildēja: zivis ir.

“Visās upēs zivju ir daudz, un to parāda mūsu kontrolzvejas rezultāti. Mēs redzam, ka zivju ir daudz. Bet makšķerniekiem daudz zivju nozīmē daudz lielu līdaku, lielu zandartu. Un tādu ideālo situāciju ūdenstilpēs nekad nepanāksim,” pauda Medne.

Tāpat ik gadu Daugavā tiek ielaisti dažādu sugu zivju mazuļi. Piemēram, Ogres pusē aizvadītajā gadā tika ielaisti 4000 līdaku mazuļu. Kā skaidroja “Bior” pētniece, tas norit saskaņā ar Valsts vides dienests aprēķinātajiem hidroelektrostaciju radītajiem zaudējumiem Daugavas zivju resursam. 

“Protams, lielākie zaudējumi ir migrējošās zivis, laši, taimiņi, vimbas,” atzina Medne.

Paralēli Latvijā norit gan lašu uzskaite un monitorings, gan upju un zivju migrācijas analīze, kā arī tiek pētīta dambju ietekme uz ūdenstilpnm un kontrolzveja ezeros.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt