40 gados uzkrājies kultūrslānis
„Latvijas laikā katram īpašniekam, kuram bija zeme pie upes, bija pienākums upes krastu sakopt, tai skaitā arī izpļaut augus,” vēsturisku ieskatu sniedz Urtāne, uzreiz skaidrodama, kāpēc upi ir nepieciešams tīrīt. „Augi upē ir tas pats, kas laukos, intensīvi saimniekojot – [proti] bagāta raža. Tas, kas upē ietek par daudz, rada šo bagāto ražu upē. Taču mums šī raža nav vajadzīga,” traktora atrašanos upē skaidro Urtāne.
Pie Ventas rumbas 40 gados ir sakrājies pamatīgs smilšu sanesumu slānis un dolomīts ir apaudzis ar ūdens augiem, kas liedz šajā vietā veiksmīgi nārstot zivīm.
„Te var iebāzt iekšā ķepu un var redzēt, ka te ir struktūra, kuru laši, taimiņi, vimbas uzskata par labāko "kāzu gultas" interjeru,” iebridis upē, stāsta hidrobiologs Andris Urtāns. „Bet tā ''kāzu gulta'' ir pārklāta ar biezu materiālu. Te lasim, vimbai vai taimiņam nav spēka, lai no tā visa tiktu vaļā [un varētu nārstot]. Te arī varam redzēt, ka ir melnā krāsa, un tas parāda, ka te nav skābekļa. Te apakšā ir bezskābekļa vide,” norāda Urtāns.
Bezskābekļa vidē viss pūst. Skābeklis, kas ar rumbu tiek iesists ūdenī, turpat arī izšķīst. Savukārt zivju un ūdens organismu daudzveidīgā vide, paliekot bez skābekļa, tiek iznīcināta un pārklāta ar ūdens augu kārtu, norāda Urtāns.
Irdina zemi un uzar saknes
Pirms trim gadiem šajā Ventas posmā ūdens augi tika pļauti. Taču, lai šo vietu padarītu piemērotu zivīm, ir nepieciešama smagā tehnika.
„Arot [ar traktoru] veidojas vagas, veidojas ūdens pieejas vietas saknēm, augi paliek irdeni, kustīgi,” attīrīšanas ieguldījumu dabā skaidro Urtāns.
Pēc tīrīšanas upe – vietā, kur agrāk bija bērnu peldētava, - izskatās kā milzīga dubļu vanna.
Taču cilvēks ir izdarījis visu, ko vajadzēja, jo ir uzarta sakņu sistēma. Tālāk jau upe pati par sevi parūpēsies un visu lieko aizskalos prom.
Darbi notiek, sadarbojoties Latvijas Vides aizsardzības fondam, Kuldīgas domei un vietējiem iedzīvotājiem. „Šī ideja ir dzimusi 2008.gadā. Tas bija gads, kad pirmo reizi tika sākta Ventas tīrīšana. Tagad ik gadu šī ideja tiek turpināta,” stāsta Kuldīgas novada pašvaldības vides speciāliste Dace Jansone.
Darbs vairākiem gadiem
Viens no iedzīvotājiem, kurš piedalās upes tīrīšanā, ir Ainars Platgalvis. „Te vispirms ir jāpanāk, lai būtu straume, lai ūdens tecētu,” viņš stāsta par darbu. „Tad jau te būs oļi, akmeņi, grants. Kad pacelsies ūdens līmenis, tad būs labāk nekā tagad,” viņš piebilst.
„Es domāju, ka te noteikti vajadzētu uzteikt Kurzemes copes vīrus un vietējos makšķerniekus. Tas nozīmē, ka šis pasākums notiek ar vietējo ieinteresētību, ar vietējo rokām. Kas gan labāk zina, kur ir nārsta vieta, kur ir bedrīte, kur ir akmeņi, lai traktors netiktu salauzts?” hidrobiologs Urtāns slavē iedzīvotāju aktivitāti.
Svarīgs ir arī traktorista Normunda Tīklenieka darbs. Viņš jau ir specializējies upju tīrīšanā, jo viņa kontā ir Gaujas, Ventas, Jaunupes un Salacas tīrīšana.
„Nārsta vietas aizaug, ūdens līmenis krītas, un ar katru gadu [nārsta vietu] paliek arvien mazāk,” par problēmām Latvijas upēm stāsta Tīklenieks. „Tā vieta, kur lasis un vimba beržas, paceļas virs ūdens un aizaug ar zāli. Nākamajā reizē, kad ūdens paceļas un noslauka to zāli, tad mīlestības krūmiņš ir izbeidzies un cauri ir - jāmeklē jauna [vieta],” saka Tīklenieks.
Bez traktortehnikas palīdzības šo platību iztīrīt būtu teju neiespējami, jo ir brīži, kad pat traktors ar lielām grūtībām spēj izvilkt smagos kokus vai metāllūžņus. „Te vairāk būs lašu nārsts, vimbu nārsts. Viss būs labi, kad iztīrīsim. Būs, kur nārstot!” norāda talcinieks Juris Eisņikovs.
Nākamgad pie Ventas rumbas gan tīrītājiem būs jāatgriežas. Ja vairākus gadus par upi rūpēsies, tad vēlāk tai būs krietni vieglāk par sevi parūpēties pašai. Tad arī upe būs zivīm bagātāka.
