Lai redzētu, kā notiek skābekļa mērījumi, VVD inspektori piedāvāja pievienoties vai nu tuvu pusnaktij, vai tūlīt pēc saullēkta. Vēlāk BIOR vadošā pētniece atklāja, ka tieši laiks pirms saullēkta ir zivīm visbīstamākais.
VVD Kurzemes reģionālās vides pārvaldes Zvejas kontroles daļas galvenā inspektore Sabīne Jaunbirze sacīja: "Jo pa dienu notiek fotosintēze, attiecīgi skābekļa daudzums ūdenī ir lielāks. Vēlu vakarā, naktī šī fotosintēze nenotiek, augi patērē saražoto skābekli, kas ir bijis pa dienu saražots ūdenī. Un attiecīgi agri no rīta, naktī skābekļa līmenis krītas ūdenī. Tas var būt līdz pat 0,2 miligrami uz litru."
Mērījumu ņemšanas rīts
Rītā, kad Stendes upē inspektori ņēma mērījumus, gaisa temperatūra naktī Talsu novadā nebija nokritusies zem +20 grādiem. Taču mērījumi ir normas robežās. Tos veica vairākās vietās, un tie atšķīrās pat nieka divu metru distancē.
Jaunbirze norādīja: "Jo zem tilta bija klajāks laukums – bez zālēm, bez apauguma. Divus metrus tālāk bija jau aizaugusi teritorija ar ūdensaugiem. Ja ūdensaugu ir vairāk, skābekļa līdz ar to ir mazāk."
Skābekļa mērīšana upēs nav inspektoru ikdienas darbs. To viņi dara, vien reaģējot uz sūdzībām.
Pērn Latvijā VVD saņēmis deviņas sūdzības, no kurām apstiprinājās četras, bet šogad līdz šim saņemta jau 21 sūdzība par zivju bojāeju un apstiprinājās 14.
Skābekļa mērījumi Stendes upē bija normas robežās, bet BIOR vadošā pētniece, sazvanīta pētījumu laikā Ventas baseina upēs, atzina – tur skābekļa līmenis ir ļoti zems.
Pētniece Ruta Medne sacīja: "Brīžiem vienā otrā upē tas ir 3 miligrami uz litru (mg/l). Praktiski lašveidīgiem ir vajadzīgi 7 mg/l, karpveidīgām zivīm, raudām, karūsām – 5 mg/l. Bet viņas var izdzīvot pie trim miligramiem, bet, protams, ne ilgstoši."
Sācies zivīm smagākais laiks
Medne norādīja, ka ik gadu jūlija beigas un augusts zivīm, īpaši tām, kas labāk dzīvo vēsākā ūdenī, ir smags.
"Tas ir laiks, kad visi dabiskie procesi intensīvi norit – strauji aug zivis, strauji aug un atmirst ūdens augi. Un līdz ar to tas skābeklis ir vajadzīgs gan zivīm, gan zivju barības bāzei, gan dažādiem vēžveidīgajiem, zemākajiem organismiem, gan arī atmirušo augu sadalīšanai," viņa sacīja.
Pētniece pauda, ka zivīm var palīdzēt, nenopludinot bioloģiskos atkritumus, kas papildus piesārņo ūdeni, patērē skābekli un liek aizaugt ūdeņiem.
Tikmēr BIOR šobrīd veic arī Latvijas upju inventarizāciju un aicina cilvēkus palīdzēt, ziņojot par zivīm grūti pārvaramiem šķēršļiem.
BIOR Zivju resursu pētniecības departamenta pētnieks Kaspars Abersons pauda: "Galvenokārt nezinām slikti ieliktas caurtekas, kaut kādus mazus aizsprostiņus, ko cilvēki paši priekš sevis ir uztaisījuši mistisku iemeslu pēc, un tamlīdzīgi. Un tas ir tas, kur mums tiešām vajadzētu palīdzību."
Par šķēršļiem var ziņot mobilajā aplikācijā "Dabasdati", bet Abersons aicināja to izdarīt tuvāko nedēļu laikā, lai paspētu datus ievietot lielajā 19 000 upju kilometru inventarizācijas analīzē.
