Skatoties uz nebeidzamajiem plastmasas atkritumu kalniem, ir grūti iedomāties kādu vielu, kas būtu pietiekami stipra, lai iznīcinātu Zemi piesārņojošo plastmasu. Plastmasas polietilēntereftalāts jeb vienkārši PET ir populārākā viela, kāda tiek lietota ēdienu un dzērienu iepakošanai.
Portsmutas Universitātes zinātnieki plastmasu ēdošo enzīmu atklājuši nejauši. Jau 2016. gadā japāņu zinātnieki atklāja dabiskus enzīmus, kas noārda plastmasu, taču tie nebija pietiekami spēcīgi. Tomēr Portsmutas zinātniekiem izdevies atklāt spēcīgāku enzīmu, kurš varētu kļūt par plastmasas piesārņojuma risinājumu. "Kopš 1950. gada plastmasas atkritumu daudzums ir pieaudzis. Tas ir ļoti noderīgs materiāls, jo to izmanto iepakojumiem, kā arī ļoti daudzām citām lietām. Plastmasa ir mainījusi šo pasauli, un tas nemainīsies," norāda Portsmutas Universitātes profesors Džons Makdžīens.
Zinātnieku veiktā pētījuma mērķis bija izpētīt jau esoša enzīma struktūru, taču zinātnieki nejauši izveidoja spēcīgāku enzīmu, kas labāk spēj noārdīt plastmasu. Šo atklājumu nākotnē varētu izmantot, lai ražotu speciālu šķīdumu plastmasas atkritumu iznīcināšanai.
PET pudeļu noārdīšanās dabā prasa vairākus simtus gadu. Zinātnieki cer, ka tālāks darbs ļaus radīt efektīvu līdzekli, kas ļaus atrisināt daudzas ar plastmasas piesārņojumu saistītās problēmas.
