Ziloņi Rīgas cirkā piedalīsies vēl 27 izrādēs; dzīvnieku aizstāvji protestē

Biedrība “Dzīvnieku brīvība” jau kopš pavasara vēršas pret ziloņu dresētāju Larsu Holšenu, kurš ar savu pelēko milžu pāri regulāri uzstājas Rīgas cirkā. Holšena cirkam pārmet cietsirdīgu izturēšanos pret lielajiem dzīvniekiem. Latvijas dzīvnieku aizstāvji medijos publiskojuši video, kur redzams, kā kāds kopējs iekausta Rīgas cirka ekskluzīvos viesus. Pat pēc vairākkārtējiem dzīvnieku draugu protestiem Rīgas cirks ar šo dresētāju līgumu nelauž. Ziloņi piedalīsies vēl 27 izrādēs Rīgas cirkā.

Biedrībā “Dzīvnieku brīvība” ir pārliecināti, ka dzīvnieku cirki ir nežēlīga dresūra, zvēru psihiskās saslimšanas un pāragra nāve piespiedu mūža ieslodzījumā šauros sprostos pie ķēdes. Dzīvnieku aizstāvji Kultūras ministrijai nosūtījuši vēstuli, kurā aicina izvērtēt, vai Latvijā vajadzīga šāda cietsirdīga kultūras forma.

Ministrija atbildi vēl gatavo.

"Konkrētais Larsa Holšera cirks izpelnījās starptautiskās sabiedrības uzmanību ar to, ka tika dokumentēta cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem, taču es vēlētos uzsvērt, ka tā ir drīzāk norma dzīvnieku izrādēs. Tas pastāv it visur, jautājums tikai, vai dresētājs ir pieķerts šādā cietsirdīgā izturēšanās reizē, vai arī cirkam ir izdevies šo patiesību rūpīgi slēpt," uzskata biedrības “Dzīvnieku brīvība” valdes loceklis Aivars Andersons.

Vidēji nebrīvē dzimušus ziloņus sāk dresēt trīs gadu vecumā. Lars Holšers ar šiem dzīvniekiem strādājot 12 gadus. Uz pārmetumiem par video redzamo vardarbību pret saviem audzināmajiem viņš Latvijā atbildot jau astoto reizi:

"Tas bija darbinieks, kas strādāja Liebritānijas cirkā, kur viesojāmies. Parasti uzturoties kādā vietā, dzīvniekus baro un apkopj vietējie kopēji."

Ziloņu novešanu līdz vājprātam, kas izpaužoties, kā mīņāšanās no vienas kājas uz otru, Holšers skaidro ar pavisam citiem uzvedības signāliem, proti, nepacietību, gaidot kārtējo maltīti.

"Dzīvnieku cirks saistās tieši ar spēju pārliecināt cilvēkus, ka dzīvniekiem cirkā klājas labi, ka viņi paši atnākuši brīvprātīgi uz cirku," saka dzīvnieku aizstāvju biedrības pārstāvis.

Rīgas cirka vadītāja uzskata, ka dzīvnieku aizstāvji cenšas no mušas izpūst ziloni. Nebrīves dzīvnieku uzturēšanu stingri regulē pasaules cirka federācija un citas institūcijas.

"Labi, mēs ar viņiem turpmāk sadarbosimies atkārtoti tāpēc, ka mēs jau pārliecinājāmies pavasarī, ka viņu sāktā kampaņa palielināja trīskārši finanšu ieguvumu un šobrīd arī viņi mūs reklamē," saka VSIA “Rīgas Cirks” vadītāja Lolita Lipinska.

Tikmēr daudzas Eiropas valstis, piemēram, Beļģija, Austrija, Grieķija, Slovēnija un citas, jau atteikušās no dzīvniekiem cirkā, izvietojot viņus speciālās nebrīvē augušu dzīvnieku saudzētavās. Un šķiet, cirkam bez dzīvniekiem būtu gatavi arī rīdzinieki.

"Es pati pret to ļoti slikti izturos. Manuprāt, tur tiešām pret dzīvniekiem izturas slikti," domā Kamilla.

Arī vecmāmiņai Žanetei nepatīk dzīvnieku mocīšana cilvēka prieka pēc: "Pietiek jau ar zoodārziem."

"Es speciāli nekā nereaģēju uz to, es mīlu savus suņus. Es viņus nedresēju, viņi dara visu, ko grib - kāpj uz galvas, guļ gultā un, ko vien viņi vēlās - tieši tāpat kā es. Viņiem ir tieši tādas pašas tiesības uz eksistenci, kā man un tik pat lielā apmērā kā man," spriež sastaptais Vitālijs.

 

Saistītie raksti
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti