Rēzekniete Edīte Husare šoziem ir pievienojusies putnu vērotāju pulkam – sākums visam bijusi putnu vērošana aiz loga ierīkotajā barotavā.
„Tie putni, ko varam redzēt pie manas barotavas, pārsvarā ir ziemotāji – dažreiz ir pat vārnas, bet ikdienas ciemiņi ir lauku un pilsētas zvirbuļi, ķivuļi, zaļžubītes, lielā zīlīte, zilzīlīte un reizēm pat tuvējos kokos jau manīts mājas strazds. Dažreiz melnais strazds arī ieklīst,” stāstīja Edīte.
Šoziem Edīte kopā ar draugu putnus vērojuši ne tikai pilsētā, bet devušies arī sava veida ekspedīcijā uz attālākajām Latgales vietām.
„Kad arī šogad Latvijas ornitologu biedrība izsludināja uzsaukumu, ka sākās „Ziemojošo putnu atlanta” veidošana un visa Latvija tiek sadalīta kvadrātiņos 5x5 kilometri, izskanēja arī lūgums ziņot par putniem īpaši no viensētām, nomalēm no Latgales. Tad man šķita, redz, no Latgales nav ziņojumu! Kaut kas šajā lietā ir jāmaina,” stāstīja Edīte.
Katrā kvadrātā ir jāatrod vismaz seši putni un par tiem jāziņo.
Latgalē ne visas vietas ir tādas, kur atliek apstāties un putni ir klāt, norādīja Edīte. Tad palīgā nāk dažādi putnu pievilināšanas triki
– viens no tiem ir izlikties par apodziņu, provocēt mazos putniņus, kuri satraucas un ziņo par sevi. Tāpat var staigāt pa ciemu un meklēt barotavas.
“Šoziem es smejos, ka lepojos ar ievērojamu izaugsmi putnu atpazīšanā. Tagad māku atpazīt putnus arī pēc lidojuma. Mēs redzējām diezgan daudz apodziņu. Tad redzējām arī kokos rubeņus. Tie ir putni, kas saredzami jau pa gabalu – lieli, melni. Bija viens tāds lauks, kur smilgās sēdēja vairāk kā 59 svilpīši,” novērojumos dalījās Edīte.
Lai izpētītu putnu sugu daudzveidību Latgalē, Latvijas Ornitoloģijas biedrības biedre Rēzeknes novada iedzīvotāja Elīna Gaveiko “Facebook” ir izveidojusi grupu „Putni Rēzeknes novadā un pilsētā”.
“Grupas izveidošanas mērķis ir noskaidrot, vai Rēzeknes pilsētā un novadā ir cilvēki, kam vispār interesē putni. Vēlējos šos cilvēkus sapulcināt kopā. Vēl viens no mērķiem – dalīties ar putnu novērojumiem, kā pavisam bieži sastopamajiem, tā arī retajiem putniem. Vēl ir ļoti izteikta vēlme kopīgiem spēkiem, ja situācija valstī atļaus, noorganizēt kādu foršu kopā sanākšanu pasākumu tieši grupas biedriem. Vēl viens mērķis ir uzlabot projekta „Trešais ziemojošo putnu atlants” datu ievākšanu tieši Latgales reģionā,” klāstīja grupas izveidotāja.
Kā uzsvēra ornitologu biedrības projektu vadītājs Andris Dekants, lai savāktu pēc iespējas vairāk informācijas par Latvijā ziemojošo putnu daudzveidību un apmešanās vietu noteikšanu, nometnieku putnu vērošanā visā Latvijā aktīvi tika iesaistīti iedzīvotāji.
„”Ziemojošo putnu atlants” ir projekts, kur mēs ievācam datus par ziemojošajiem putniem Latvijā kopš 2019.–2000. gada ziemas. Trīs ziemas mēnešus – decembri, janvāri, februāri – un līdz pat 2023.–2024. gada ziemai. Piecu gadu ziemas, kuru laikā mēs arī vēlamies iegūt pēc iespējas vairāk datus par visiem putniem Latvijas teritorijā un tad jau pēc tam novērtēt, kur un kādas putnu sugas ziemas mēnešos ir sastopamas,” stāstīja Dekants.
Šoziem 565 cilvēki ziņojuši vismaz vienu novērojumu, bet vismaz 10 novērojumus ir veikuši 213 cilvēki. “Kopumā, ņemot vērā arī divu iepriekšējo gadu ziemas, mums ir bijis vairāk nekā 1000 ziņotāju,” sacīja Dekants.
Ziemojošo putnu vērošanas laiks ir beidzies, taču tiem, kurus interesē Latvijas putni, to dzīve, Latvijas Ornitoloģijas biedrība jau drīzumā piedāvās pavasara akciju, kad varēs uz vietni dabasdati.lv sūtīt piecas minūtes garus audioierakstus ar putnu dziesmu un atpakaļ saņemt informāciju par to, kādam putnam šī balss pieder. Tādējādi tiks apzinātas ligzdojošo putnu sugas Latvijā.
