Valmieras novada Dabas resursu pārvaldības nodaļas vadītāja Iveta Ence Latvijas Radio skaidroja: "Šī [vieta] jau vēsturiski laika gaitā ir slavena ar to, ka te lapeglēs ligzdo ļoti daudz stārķu."
Lapegļu aleja stārķiem te ir gluži kā daudzdzīvokļu namu kvartāls.
"Tepat tagad arī var pamanīt kokus, kuros ir pa trīs stāvu dzīvokļiem, tā kā viņi ļoti draudzīgi sadzīvo, bet pēdējos gados, novecojot kokiem, – un daudzi koki ir arī izgāzušies, aleja ir palikusi tāda retāka –, kolonija īpatņu skaita ziņā ir samazinājusies," teica Ence.
Savukārt Latvijā zinošākā balto stārķu pētniece Māra Janaus rādīja pirms vairākiem gadu desmitiem veidotu karti, kurā redzams, cik daudz te ir bijis ligzdu.
"Tālajā 1992. gadā, kopā četrus gadus pēc kārtas, šo vietu ir apsekojis un dokumentējis visu, kas te notiek, Ainis Platais, tolaik vēl skolnieks, un te ir bijis pāri par 30 ligzdām. Latvijā tā ir katrā ziņā lielākā un tālāk uz ziemeļiem novietotā balto stārķu ligzdošanas kolonija," stāstīja Janaus.
Latvijā vairāk ir ierasts redzēt pa kādai ligzdai pie lauku mājām vai elektrības stabu galos.
Stārķu pētniece sacīja: "Tās ir acīmredzot individuālas, konkrētu putnu īpatnības. Tāpat kā cilvēkiem – ir, kam vairāk patīk dzīvot pilsētās, un ir tādi, kas ir vienpatņi. Runājot tieši par šo vietu, tad, cik es zinu, sākums ir bijis, pateicoties kādam ļoti ieinteresētam cilvēkam, kas ir izveidojis mākslīgās ligzdu pamatnes šeit. Līdz ar to pamazām, pamazām tas viss ir attīstījies. Tā ir unikāla parādība balto stārķu ligzdošana kolonijās. Kā unikāla dabas parādība tā ir interesanta, un, lai tā pastāvētu arī turpmāk, nu jāpiepalīdz ir cilvēkam."
Tā kā stārķu skaits kolonijā samazinājies, tad Valmieras novada pašvaldība labprāt atbalstīja sabiedrības „Sadales tīkls” ierosmi te uzstādīt mākslīgās ligzdu vietas. Uzņēmumam jau ir pieredze ar šādu ligzdu pamatņu uzstādīšanu, jo, kā stāstīja „Sadales tīklu” vides pārvaldnieks Artis Kubliņš, ik gadu tās nākas uzstādīt, lai stārķiem būtu alternatīva elektrības stabiem.
"Ņemot vērā to, ka stārķiem elektrības stabs ir tā iecienītākā vieta, pēc aprēķiniem tie ir vairāk nekā 60 procenti ligzdas no visām esošajām uz elektrības stabiem, tāpēc ir šie pasākumi, ko mēs katru gadu veicam. Tiek apzinātas bīstamās ligzdas, kas tiek ņemtas nost, tāpat arī liekam metāla pamatnes."
Kubliņš arī pastāstīja, ka, būvējot ligzdas uz elektrības stabiem, stārķi apdraud sevi. Aizvadītajā gadā elektrolīnijās tādā veidā bojā gāja 84 putni, tāpat tie radīja elektroapgādes traucējumus.
"Tā jaunā ligzda vēl nekas, bet viņa jau veidojas katru gadu no jauna, bet tad jau tonna un vairāk, kas ir tur augšā, stabs jau mums ir domāts elektrības pārvadei. Ja šī ligzda atkal veidojas, viņa balstās uz vadiem, notiek oksidācijas, vadu trūkšanas, tā kā tas rada bojājumus, piemēram, arī pagājušajā gadā vairāk nekā 1000 [bojājumu] stārķu ligzdošanas dēļ," viņš teica.
Uzņēmums „Sadales tīkls” līdz šim ir uzstādījis ap 4700 pamatņu, tajās jaunā mājvieta tapusi lielākajā daļā, uz vairāk nekā 3000 pamatnēm.
"Paralēli šiem darbiem gribam rosināt arī sabiedrībai domāt par stārķu izmitināšanu stārķiem drošās vietās. Pagājušajā gadā bija arī sabiedriskās domas aptauja, kura parādīja, ka puse no aptaujātajiem būtu gatava izmitināt stārķi, tāpēc arī, zinot par šo vietu pie Matīšiem, kura ir unikāla, kur vienā vietā ir daudz šo ligzdu, tad uzrunājām Valmieras novada pašvaldību, ka varētu šeit uzlabot dzīves apstākļus stārķiem, rast viņiem jaunas mājvietas. Šodien tiek uzstādītas sešas jaunas ligzdas, un mēs ceram, ka tas būs labs piemērs arī citām pašvaldībām un arī sabiedrībai.
Vai stārķi pieņems cilvēka mākslīgi radīto ligzdošanas vietu?
Balto stārķu pētniece Māra Janaus skaidroja: "To mēs nekā nevaram pateikt, kas tiem stārķiem ir galvā un kā tas viss izvērtīsies, tāpēc es arī nerekomendēju pirmajā projekta gadā uzcelt daudzas ligzdas. Tad jau redzēsim, kā tas būs. Tas ir atkarīgs arī no vispārīgās situācijas, kas notiek ar populāciju Latvijā, no tās tendences, jo pēdējā uzskaite 2014. gadā rādīja, ka ligzdu skaits strauji palielinās, bet, kā rāda mūsu pētījumi parauglaukumos, tad tagad tas skaita pieaugums ir apstājies un mazliet samazinās, bet tas nenozīmē, ka baltie stārķi Latvijā ir apdraudēti, jo tik un tā viņu Latvijā ir gandrīz divreiz vairāk, nekā bija pirms 80 gadiem."
To, kā būs ar šo mājvietu apdzīvošanu, redzēsim jau pavisam drīz.
Janaus stāstīja, ka pirmie stārķi Latvijā jau atgriezušies. "Jā, pirmie stārķi jau ir ieradušies, vairāk, protams, dienvidrietumos, bet arī šodien, braucot uz Matīšiem, lauka vidū es arī ieraudzīju vienu balto stārķi."
To, kā stārķi pieņems jaunās cilvēku gādātās mājvietas, apņēmušies pētīt un uzskaitīt Matīšu pamatskolas skolēni.
