Stāsti

Atjaunotā zivju pārstrādes ceha ēka Papē ļaus ieskatīties vēsturē

Stāsti

Brīvības iela Gulbenē - pārmaiņu procesā

Ziemeļu gulbju ligzdošanas sekmes Latvijā šogad bijušas zemākas

Ziemeļu gulbju ligzdošanu Latvijā šogad ietekmējis sausums

Ziemeļu gulbju ligzdošanas sekmes Latvijā šogad bijušas zemākas nekā citus gadus, secinājuši pētnieki. Šopavasar ziemeļu gulbji vēlāk sākuši ligzdot, jo daudzas mazās ūdenstilpes ilgstoši bija aizsalušas. Savukārt ilgstošā sausuma dēļ daudzās ligzdošanas vietās bija zems ūdens līmenis, kas atviegloja plēsēju piekļuvi tām. Taču kopumā ornitologi ziemeļu gulbju populāciju sauc par stabilu.

Dabas muzeja eksperts, ornitologs Dmitrijs Boiko ziemeļu gulbjus pēta jau 16 gadus. Ik vasaru Kurzemē kopā ar brīvprātīgajiem norit arī gredzenošanas darbi, lai varētu sekot putnu dzīves gaitām. Ornitologs stāsta, ka vairākas putnu sugas uzvedības izmaiņas liecina arī par klimata pārmaiņu ietekmi, piemēram, novēlota rudens migrācija:

''Klimats mainās, un pirms padsmit gadiem, es atceros, tas bija kaut kas īpašs, ja novembrī varēji nolasīt sevis gredzenotu gulbi tepat Latvijā, bet tagad novembrī un decembrī var mierīgi vēl nolasīt savu gulbju gredzenus, jo šeit ir siltāk un viņam nav vajadzības lidot prom. Gulbji gan pagaidām vēl nepaliek Latvijā pārziemot, bet ir bijuši gadījumi, kad ziemeļu gulbju īpatņi jau pat aizlido uz Vāciju pārziemot, tad viņa gredzenu ornitologi oktobrī tur nolasa un fiksē, bet novembrī, decembrī tas gulbis atkal tiek novērots te. Proti, viņi migrē pat divas reizes rudenī turp un atpakaļ, atkarībā no laika apstākļiem abās valstīs.''

Ik gadu Latvijā gredzeno ap simts ziemeļu gulbjus. Boiko norāda, ka šogad gan bijis salīdzinoši slikts perēšanas gads, jo

gulbji vēlu sāka ligzdot un daļu mazuļu apēduši plēsēji tāpēc, ka gulbji ar mazuļiem mitinājušies nabadzīgākās slēptuvēs sauso laika apstākļu dēļ. Taču vidēji pirmajā dzīves gadā izdzīvo ap 70 % mazuļu

un kopumā ziemeļu gulbjiem Latvijā klājas labi, visu šo gadu gaitā arī populācija krietni pieaugusi.

''Nav jāuztraucas šobrīd. Krīze ziemeļu gulbju populācijai varētu būt tikai tad, ja šis sausums būs vairākus gadus pēc kārtas. Ja nākamais gads būs normāls, tad viss būs labi. Jāsaka, ka 16 gadu laikā populācijai ir liels pieaugums. Tagad ligzdo ap 400 ziemeļu gulbju pāru, bet tad, kad sākām ar viņiem darboties, bija ap 150 pāru. Interesanti arī tas, ka mūsu ziemeļu gulbji, kas te šķīlušies kā mazuļi, ne vienmēr te arī ligzdo, mūsu gredzenoti mazuļi ir vēlāk konstatēti arī Lietuvā un Polijā,'' klāsta Boiko.

Sausie laika apstākļi šovasar barības iespējas ziemeļu gulbjiem gan nav mazinājuši, saka ornitologs. Rudens gājputnu migrācija vēl nav noslēgusies un arī iedzīvotāji joprojām var vērot ziemeļu gulbju barus, īpaši Kurzemes pusē:

''Netālu no Sātiņu zivju dīķiem pie Saldus, Skrundas zivju dīķī, tāpat pie Kuldīgas ir Rimzātu dīķi, kur tie gulbji pārsvarā guļ ūdenī, bet baroties dodas uz laukiem. Ja dodaties ar auto Liepājas vai Ventspils virzienā, tad uz laukiem šajā laikā, visticamāk, varēs vēl novērot ziemeļu gulbju vai mazo gulbju barus.''

Šajās brīvdienās Igaunijā, Tartu, notiks vispasaules gulbju pētnieku kongress, kas norit reizi četros gados dažādās pasaules malās. Tajā pulcēsies pētnieki no ASV, Čīles, Kanādas un citām valstīm, tostarp uzstāsies arī Dmitrijs Boiko par ziemeļu gulbju pētījumu rezultātiem Latvijā.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti