Pēdējais degunradžu tēviņš Sudans mitinājās Kenijas dabas rezervātā. Viņam 45 gadu vecumā veselības stāvoklis bija pasliktinājies tiktāl, ka ārsti nolēma pārtraukt dzīvnieka ciešanas un viņu eitanizēt.
Taču zinātnieki saglabā optimismu par sugas nākotni - pirms nāves no Sudana ieguva ģenētisko materiālu, lai vienu no mātītēm varētu vēlāk mākslīgi apaugļot.
“Mēs izmantosim tehniku, ko sauc intracitoplazmatiskā spermas injekcija, kas nozīmē spermas injicēšanu olšūnās, lai varētu saglabāt spermu vairākām nākamajām paaudzēm. Tā ir tehnika, ko izmanto cilvēkiem, liellopiem un zirgiem. Mums izdodas to attīstīt arī izmantošanai degunradžiem,” stāstīja Sandiego konservācijas institūta pārstāve Barbara Duranta.
Līdzīgu procedūru testē arī zinātnieki Amerikā, kur glabājas vairāku degunradžu spermas paraugi, bet vairākām rietumu degunradžu mātītēm tiek veiktas ultrasonogrāfijas, lai uzzinātu vairāk par to reproduktīvo sistēmu. Galu galā baltā degunradža liktenis izšķirsies laboratorijā.
Degunradži raksturīgi vairākām Āfrikas valstīm, un vairāku tajos notikušo konfliktu dēļ tie bija pakļauti iznīcībai.
