Ziema ir un paliek ziema. Kas šajā laikā notiek Latvijas dabā?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Šoziem piedzīvots gan krietns sals, gan nu jau arī vērā ņemams atkusnis. Esam pieredzējuši aktīvu snigšanu un stipras vēja brāzmas, tāpat lausku, miglu, sarmu, dūmaku, atkalu, lietu, esam vērojuši lāstekas, varbūt pat jutuši kūstoša sniega pilienus aiz apkakles. Daudziem no mums nācies gan brist pa kupenām, gan soļiem lauzt sērsnu, gan pēc tam negribot slidināties pa apledojumu, pa ledu, gan bradāt pa atkušņa un lietus radītiem slapjumiem. Daudzveidīga ziema. Šāda vai tāda – ziema ir un paliek ziema.

Latvija teritoriāli nenoliedzami ir neliela, taču neapstrīdami daudzveidīga pasaules daļa. Katrā mūsu valsts galā vienā laikā mēdz būt citādi (pat krietni atšķirīgi) meteoroloģiskie apstākļi. Nereti vienā galā dāsni snieg, otrā – naski kūst, vienā galā ir kupenas, otrā – zaļa zālīte. Tāpēc nav viegli īsumā sniegt dabas ziņas, kas atbilst visai teritorijai. Patiesībā, tas pat nav iespējams. Tomēr droši var teikt, ka visur Latvijas dabā: vienalga –, kādi nu kur meteoroloģiskie apstākļi, – šis, vispārīgi ņemot, ir viens no neaktīvākajiem gada periodiem. Tukšs periods.

Lielākās daļas augu dzīve apstājusies. Apstājusies – nozīmē: nav pārtraukusies, tikai iekonservējusies līdz pavasarim. Augu saknēs arī ziemā ir saglabājusies zināma aktivitāte, taču mēs to neredzam. Toties daudzu augu zaļumu daudzviet redzam! Nu, zaļuma Latvijā pat ziemā netrūkst. Jo īpaši, ja sniegs vēl nav uzsnidzis vai kad tas jau nokusis. Allaž zaļi, protams, ir tā saucamie ziemzaļie augi. Plus: mūžzaļie koki (skujkoki), konkrēti – kadiķi, īves, priedes, egles.

Ne priedēs, ne eglēs šogad, šķiet, nav īpaši daudz čiekuru. Bet tajos čiekuros, kuri ir, jau sen nogatavojušās sēklas. Tās – galvenā aukstās sezonas barība vienam otram kustonim. Skujkoku sēklas veido lielu daļu ziemas raciona, teiksim, vāverēm, arī dižraibajiem dzeņiem, krustknābjiem.

Dziļi pazemē un zem ūdens, kur pat ziemā rit samērā aktīva kustoņu dzīve, tagad ielūkoties grūti, tāpēc varam teikt, ka šajā gada periodā no aktīvajiem dzīvniekiem joprojām ieraugāmākie ir putni. Un tā būs visu ziemu.

Protams, vidusmēra cilvēks var nostaigāt ne vienu vien kilometru, tā arī neko neieraudzījis vai tik vien redzējis – kādu mazputniņu pulciņu. Toties labi putnu pazinēji pat ziemā iemanās vienas diennakts laikā vien konstatēt jeb uzskaitīt desmitiem putnu sugu. Viņi zina, kur jāmeklē.

Lielam lērumam putnu dzīves vieta var būt dažāda. Ir spalvainie lidoņi, kuriem tīk galvenokārt klajākas, kokiem maz aizaugušas vietas. Ir putni, kuri pārsvarā turas pie neaizsalušiem vai atkusušiem ūdeņiem un ūdeņos. Ir, protams, mežam vien allaž uzticīgi lidoņi.

Ne vienu vien putnu ziemā piesaista apdzīvotas vietas. Arī pilsētas. Jā, pilsētās ir relatīvi liela putnu sugu daudzveidība. Un ne tikai ziemā.

Visur, kur uzturas nelielie un vidēji lielie putni, ir cerība ieraudzīt putnu ēdājus plēsīgos putnus – zvirbuļvanagus vai vistvanagus.

Ieraugāmu zvēru sugu – mazāk nekā putnu sugu. Tas loģiski, jo gan tagad, gan citkārt zvēru sugu vispār ir mazāk nekā putnu sugu. Šo to šur tur jau izdodas pamanīt.

Latvijā biežāk sastopamie plēsīgie savvaļas zvēri – lapsas – pagaidām turas pa vienam. Pagaidām. Pārošanās periods viņām vēl priekšā. Lapsu samērā daudz.

Lapsa (rudā lapsa), pateicoties savām spējām veikli pielāgoties dažādām ekstrēmām situācijām, ir kļuvusi par vienu no plašāk izplatītajiem plēsējiem ne vien pie mums, bet pasaulē kopumā. Iemanījusies dzīvot pat pilsētās.  

Viens no lapsas īpašiem barības ieguves talantiem ir laba peļotprasme. Lapsas pamatbarība – peļveidīgie grauzēji. Pateicoties savai izcilajai dzirdei, kuplaste saklausa grauzēja atrašanās vietu pat caur bieza sniega segu un, izmantojot precīzi mērķētu kustību, piespiež upuri zemei un tad sakampj to zobos.

Bet, ja ar peļošanu nez kāpēc nesokas, – ko tad? "Izbadējusies lapsa ķer un ēd kaķus" – nu, kurš gan par to nav dzirdējis?! Taču kurš to ir redzējis? Es neesmu. Es arī nepazīstu nevienu cilvēku, kurš to redzējis.

Lai visiem Latvijas radījumiem (lapsas un kaķus ieskaitot) visnotaļ jauks Jaunais gads!

Rakstu sēriju līdzfinansē:

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti