Zemnieku saeimas priekšsēdis: Bez pesticīdiem lauksaimnieki nespēs izaudzēt pārtiku Latvijas tirgum

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" savākti 10 000 parakstu, lai ieviestu aizliegumu lietot pesticīdus tuvāk par vienu kilometru no apdzīvotām lauku mājām. Biedrības ''Zemnieku saeima'' priekšsēdētājs Juris Lazdiņš intervijā Latvijas Radio norādīja, ka šādas normas ieviešana faktiski nozīmētu pilnīgu atteikšanos no pesticīdiem un pāreju uz bioloģisko lauksaimniecību.  

Parakstu vākšana tika sākta 2018. gada nogalē. Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Pāvels Melnis, viņaprāt, lai pasargātu laukos dzīvojošo personu veselību, būtu jāaizliedz lietot pesticīdus viņu dzīvesvietu tuvumā.

"Ja cilvēks izvēlas dzīvot laukos un dara to ekoloģisku apsvērumu dēļ, lai pasargātu sevi un bērnus, jābūt nodrošinātai iespējai atrast vietu, kur nenākotos ieelpot kaitīgas vielas vai iedzert tās ar ūdeni," Latvijas Radio pauda Melnis.

Viņš norādīja, ka ir viens no cilvēkiem, kurš izvēlējies apzināti pārcelties uz laukiem, lai izvairītos no vides piesārņojuma pilsētā: "Te ir paradokss, ka, nonākot laukos, ja zemes gabals robežojas ar industriālām platībām, kur tiek lietoti pesticīdi, tu tiec pakļauts to iedarbībai."

Iniciatīvas autors Melnis dzīvo lauku mājā, kas atrodas 50 metru attālumā no platības, kura tiek miglota. "Pat ja miglo, kad nav vēja, var just dedzinātas plastmasas smaku, kas saglabājas aptuveni divas nedēļas," viņš pauda.

Tikmēr Zemnieku saeimas priekšsēdis Lazdiņš Latvijas Radio norādīja, ka šādas normas ieviešana nozīmētu pāreju uz bioloģisko lauksaimniecību. "Ja ap katru viensētu novelkam kilometru (kur nedrīkstētu lietot pesticīdus - red.), tad tie ir 317 hektāri, ko nedrīkst miglot. Latvijas vidējā saimiecība ir 30 hektāri, saimniecības ir sadrumastalotas. Šādas normas ieviešana liegtu lietot augu aizsardzības līdzekļus [pilnībā], kas nozīmētu, ka mums jāpāriet uz bioloģisko lauksaimniecību.

Tas nozīmē, ka no importējošas nozares jāpārvēršas par eksportējošu. Mēs nespētu saražot produktus savām vajadzībām, pauda Lazdiņš.

"Teorētiski tas ir izpildāms, ja tāda ir valsts stratēģija, bet tam ir jāseko pētījumiem, kā tas ietekmēs ekonomiku valsts un pašvaldību līmenī, kāda būs nodarbinātība un apdzīvotība laukos," teica Zemnieku saeimas priekšsēdis.

Lazdiņš minēja, ka citviet Eiropā ir noteiktas īpašas teritorijas, kur nedrīkst lietot augu aizsardzības līdzekļus. Piemēram, Dānijā visa ziemeļu piekraste ir zona, kur nedrīkst lietot augu aizsardzības līdzekļus.

Iniciatīvā piedāvāts noteikt, ka "nosacītais kompromisa attālums būtu viens kilometrs, kas ļaus ievērojami samazināt kaitīgo vielu ieelpošanas risku, kā arī to nonākšanu dzeramajā ūdenī un uz piemājas dārzu kultūraugiem".

Melnis piedāvā Aizsargjoslu likumu papildināt ar normu, kas aizliedz lietot pesticīdus viena kilometra rādiusā ap vietu, kur kaut vienai personai ir deklarēta dzīvesvieta. Lauku atbalsta dienesta Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā būtu jāveic uzlabojumi, kas ļautu lauksaimniekiem redzēt platības (apļus) ap deklarētām dzīvesvietām, kur ir noteikts aizliegums lietot sintētiskus pesticīdu.

Iniciatīvā pausts, ka datu iegūšanai varētu izmantot Iedzīvotāju reģistra datus. Lauksaimnieki platībās, kur būtu aizliegts miglot sintētiskus pesticīdus, varētu lietot bioloģiskus pasākumus augu aizsardzībai, piemēram, dabīgus pesticīdus, tāpat varētu veikt papildu kultivēšanu pret nezālēm. Vēl lauksaimnieki deklarēto dzīvesvietu tuvumā varētu ierīkot platības "zaļināšanas" maksājuma saņemšanai, kur pesticīdu lietošana nebūtu nepieciešama, piedāvāja Melnis, piebilstot, ka Valsts augu aizsardzības dienests, Lauku atbalsta dienests, Valsts vides dienests un paši iedzīvotāji sekotu līdzi likuma izpildei no lauksaimnieku puses.

Meļņa ieskatā, tādā veidā samazinātos riski, ko personu veselībai var radīt pesticīdi un to atliekvielas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti