Panorāma

Panorāma

Panorāma

Par finansējumu veselības aprūpei joprojām strīdi

Atkritumus šķiro kūtri

Zemgalē vietām atkritumus vēl arvien šķiro kūtri

Pirmie atkritumu šķirošanas punkti Zemgalē izveidoti jau 2006. gadā, tomēr atkritumi joprojām tiek šķiroti kūtri. Kā liecina šovasar ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansējumu veiktais pētījums, Olaines, Ozolnieku un Jelgavas novados sašķiroti tiek tikai līdz 6% saražoto atkritumu, kas ir gandrīz četras reizes mazāk nekā vidēji Latvijā.

Eiropas Savienības (ES) regula paredz, ka līdz 2020. gadam otrreizējai pārstrādei jānodod vismaz 50% no mājsaimniecībās saražotajiem atkritumiem, bet, kā liecina projektā ''Šķiro mazs un liels'' veiktais pētījums, Olaines, Ozolnieku un Jelgavas novados tie esot vien 3%-6%.

"Man liekas, ka mājās mums par maz vietas ir šādiem konteineriem istabā, jo mums tajos dzīvoklīšos virtuves patiesībā ir ļoti mazas, lai tur saliktu visus tos atkritumu maisiņus," sacīja Glūdas pagasta iedzīvotāja Silvija Čerpinska.

Pētījuma autore gan bilst, ka visus šķirojamos atkritumus var likt vienā maisā, bet pēc tam sadalīt pa pareizajiem konteineriem.

Vien dažkārt, īpaši no viensētām vai kādreizējiem dārzkopības kooperatīviem, līdz tiem var nākties mērot pat vairākus kilometrus. Īpaši izteikti tas esot Jelgavas novadā, kur ir daudz mazapdzīvotu vietu, uz kurām nogādāt šķirošanas konteinerus apsaimniekotājiem esot pārāk dārgi.

"Nu, man liekas, ka pirmā lieta, ko iedzīvotāji var darīt viensētās, ir kompostēšana, ar ko vien viņi jau var izņemt ļoti lielu daļu no atkritumiem. Tas, ar ko mums arī Jāņupē dalījās kooperatīva priekšsēdētāja, ka ļoti daudzi konteineros met zarus un ābolus," atzina biedrības ''Jāņupes iedzīvotāji'' valdes priekšsēdētāja Dace Zaldāte-Rozentāle

Kā otrs risinājums mazapdzīvotām vietām tiek piedāvāts naudas slogu pārdalīt.

"Kad daļēji par sašķirotajiem atkritumiem samaksā arī iedzīvotājs, bet šī summa ir mazāka nekā tā, ko iedzīvotājs maksā par parastiem sadzīves atkritumiem,

tādēļ viņam kļūst izdevīgi šķirot, nevis visu mest kopā," sacīja pētījuma autore, vides zinātņu maģistre Baiba Krūmiņa.

Jelgavas novada priekšsēdētāja vietniecei zemais sašķiroto atkritumu daudzums neesot bijis pārsteigums, bet izskatīti tikšot visi priekšlikumi. Tomēr, viņasprāt, vislabākā motivācija būtu depozīta sistēmas ieviešana.

"Noteikti ir jāskatās mazliet plašāk nekā tikai šķirošana. Viena doma, ko es labprāt atbalstītu, ir, kas jau daudzās valstīs ir ieviesta, šie punkti, kur var nodot skārda bundžas vai plastmasas pudeles, pretim saņemot vai nu naudu, vai iespēju iegādāties jaunu. Tas būtu tāds komplekss risinājums, kas atvieglotu dzīvi visiem," teica Jelgavas novada priekšsēdētāja vietniece Ilze Vītola (Zaļo un Zemnieku savienība).

Pašreiz Latvijā tiek sašķiroti vidēji ap 20% atkritumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti