Līdz šim Zemgalē valdīja sausums, un arī negausīgo rīmu, kas noposta teju visus zaļos augus, esot bijis maz. Taču pēc pagājušās nakts lietavām lielāki vai mazāki tie manāmi teju ik uz soļa. Noķertie tiek ar lāpstu turpat iznīcināti, bet, lai varētu novākt arī ražu, ar to vien esot par maz.
Vircava ir viens no pagastiem, kur Spānijas kailgliemežu izplatība bijusi augsta. Vismaz pagasta centrā vairs neesot neviena dārza, kurā šo kaitēkļu nebūtu.
Vircavnieks Valdis Vīgants vairumu kailgliemežu iznīcina ar vara vitriolu, kā arī zāles pļāvēju: “Sevišķi vakarā, ja tas izlien rasā uz zāles, es braucu un vienkārši viņus izšķaidu mehāniski”. Vīgants atzina, ka neredz iespēju tos apkarot pilnībā.
Vircavnieks Mareks stāstīja, ka dzīvo apmēram kilometru no pagasta centra, ko uzskata par Spānijas kailgliemežu perēkli: “Trīs gadu laikā mums (gliemežu) ir ļoti daudz saradušies, tā kā arī pārvietojās tie ātri. Mēģinām nelaist dārzā, jo mazdārziņā tie apēd visus jaunos dzinumus un neļauj izaugt augam.”
Pēc Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) datiem Latvijā ir apzinātas vismaz 60 vietas, kur mīt Spānijas kailgliemeži. Lielākoties Zemgalē un Pierīgā. Tāpat šopavasar saņemti 49 jauni ziņojumi, bet ekspertu apstiprinājums tam vēl neesot saņemts.
“Pēdējie divi gadi liecina, ka paplašinās gan ģeogrāfija, gan apjomi. Pašreiz mēs no ekspertiem vēl neesam saņēmuši ziņas par jaunām atradnēm, bet galvenais iemesls ir nevis tāds, ka to nav, bet - tas (apstiprināšana) prasa laiku. Visticamāk, ka problēma iet plašumā,” stāstīja DAP vecākā eksperte Santa Rutkovska.
Eiropas simts visinvazīvāko dzīvnieku sarakstā iekļautais Spānijas kailgliemezis Latvijā pirmoreiz reģistrēts 2009. gadā. Vai no nelūgtajiem viesiem kādreiz izdosies atbrīvoties, vai ar tiem, gluži tāpat kā ar koronavīrusu, nāksies iemācīties sadzīvot, ekspertu domas joprojām daloties.
