Pļavu pie Ozolnieku ezera, kas siltajā gada laikā ir iedzīvotāju atpūtas zona, vēl daļēji klāj sniegs, bet virs tā redzami neskaitāmi dažāda augstuma kurmju rakumi. Cenu un Ozolnieku pagasta pārvaldes vadītājs Matīss Kellerts ar kurmju pārveidoto ainavu nav apmierināts, tomēr tas neesot pārsteigums, jo kurmji šeit rokoties visu gadu.
Viņš stāstīja: "Ir tā, ka gada siltajos mēnešos mēs ar kolēģiem dodamies kurmju rakumus nolīdzināt ar grābekļiem. Ja mēs varētu, mēs nolīdzinātu, bet ir tā, ka tie kurmju rakumi ir sasaluši, un tas ir absolūti neiespējami."
Savukārt Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts Vilnis Skuja norādīja, ka kurmji ziemas miegu neguļot.
Citkārt tie dzīvojot zem sniega, bet redzamie kurmju rakumi liecinot, ka zeme nav sasalusi.
Skuja teica: "Ja ir biezs sniegs, ja zeme ir sasalusi, tad mēs parasti neredzam viņu darbību, bet, ja zeme ir mīksta un sniegs plāns, tad bieži vien mēs redzam, ka ziemā virs sniega parādās kurmja rakuma augšējā daļa."
Ozolnieki gan nebūt nav vienīgā vieta, kur šoziem redzami kurmju rakumi. Arī stādaudzētavā "Dimzas" kurmji atraduši stūrīti, kur parakties. Saimnieku Andreju Vītoliņu gan kurmju rakumi satrauc mazāk, bet tā esot viena no pazīmēm, ka zeme nav sasalusi, un augiem tas nemaz neesot tik labi, jo var veidoties sēnīšu jeb sniega pelējums.
"Patogēnās sēnītes augsnē ir pieejamas visu laiku, un labvēlīgos apstākļos, kad nav, kas nomāc, tās, protams, attīstās," viņš teica.
Gada nogalē solītā gaisa temperatūras paaugstināšanas neesot sliktākais variants, jo, nokūstot sniegam, pelējuma sēnīšu attīstība samazināsies. Savukārt kurmji mīlot treknus zālājus, un, ja gribam dzīvot zaļā Latvijā, ar tiem nākšoties sadraudzēties.
"Ja tu gribi dzīvot zaļā pasaulē, tev ir jāpieņem, ka bez tevis tur dzīvo arī citi, un viņiem ir savi dzīves likumi, pēc kuriem viņi vadās, kā viņi saprot to dzīvi. Un centieties sadzīvot," teica stādaudzētavas "Dimzas" saimnieks.