Zemgalē labā ekoloģiskajā kvalitātē ir tikai 8% upju

Zemgalē labā ekoloģiskajā kvalitātē ir tikai 8% upju, liecina vides ekspertu pētījumi.

ĪSUMĀ:

  • Tikai 31% upju un ezeru Latvijā ir labā kvalitātē.
  • Zemgales upēs ir vissliktāk - tur labā kvalitātē ir tikai 8% upju.
  • Vides eksperti apsekojot, piemēram, Auces upi secinājuši, ka visā upes garumā ir novērojami dažāda veida aizsprosti.
  • Eksperti norāda, ka situāciju upēs iespējams uzlabot ar nelieliem līdzekļiem.
  • Zemgales upēs arī augsts piesārņojuma līmenis no piegulošajām zemēm; Dobeles pašvaldība aicina stingrāk kontrolēt vides prasības.

Lielupes upju baseinu apgabalā labā ekoloģiskajā kvalitātē ir tikai 8% upju, secina vides eksperti. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra speciāliste Linda Fībiga pastāstīja, ka projektā ‘’Life Goodwater’’ pēdējo divu gadu laikā apsekotas četras upes dažādos valsts reģionos, tostarp Auces upe Zemgalē. Lai uzlabotu Auces upes kvalitāti, lielākie izaicinājumi ir cilvēku senāk veiktie pārveidojumi, un upes aizaugšanu veicina barības vielu – slāpekļa un fosfora savienojumu – ieplūde upēs.

Zemgalē labā ekoloģiskajā kvalitātē ir tikai 8% upju
00:00 / 03:22
Lejuplādēt

"Piemēram, cilvēks pastrādājis, uzbūvējot sev nelielu aizsprostu upē. Sakraujot vienkārši akmeņus, lai ērtāk peldēt vai, mēģinot kādu zivi noķert. Tās ir tās lietas, kuras varam ieraudzīt tikai, izstaigājot upi visā garumā.

Bet tie 8% attiecas uz upes kvalitāti – cik ļoti esam upes piemēslojuši.

Un tur mums palīdz arī kaimiņi lietuvieši, bet Lielupes baseinā ir arī daudzas pietekas, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju. Un nevar teikt, ka šī situācija tur būtu labāka. Augsne un saimnieciskā darbība, ko veic šajā reģionā, arī parāda lielu barības vielu koncentrāciju upēs," stāstīja Fībiga.

Vides speciālisti Auces upes ekoloģisko stāvokli pārrunājuši arī ar Dobeles pašvaldības pārstāvjiem un upei piegulošo zemju īpašniekiem. Dobeles pašvaldības izpilddirektora vietnieks Aldis Lerhs secina, ka, lai mazinātu piesārņojumu upēs, ir stingrāk jākontrolē dažādas vides prasības lauksaimniecības zemēs, bet kādu šķēršļu nojaukšanai vajadzīga vienota koordinācija starp pašvaldībām un zemju īpašniekiem.

"Šobrīd ir apzināta situācija un iezīmētas problēmvietas. Tālāk jāskatās, ko īpašnieki var darīt un kā pašvaldība var iesaistīties. Runājot par lauksaimniecību, tad tas ir Lauku atbalsta dienests, kas kontrolē šo upei pieguļošo teritoriju lauku apstrādi.

Protams, gar upi būtu jābūt zaļajai joslai, kur nenotiek saimnieciskā darbība, bet ne vienmēr tas tā ir. Manuprāt šīm institūcijām būtu tas vairāk jākontrolē," sacīja Lerhs.

Vides ministrija aprīlī apstiprinājusi turpmāko piecu gadu Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānus, kuros norādīta arī upju kvalitāte, būtiskākās problēmas un iespējamie risinājumi.

Par finansējuma piesaistes iespējām pastāstīja Fībiga: "Daudzās citās valstīs jau ļoti aktīvi notiek šo nevajadzīgo šķēršļu nojaukšana upēs, bet Latvijā tas process ir tikai nupat uzsācies. Bieži šo problēmu risināšanai līdzekļu nepietiek un Latvijā nav specifiski tam paredzēti, bet ir mazie projekti un granti, kuru ietvaros var daudzas labas lietas izdarīt. Mums nav tikai jāskatās uz kādiem milzīgajiem šķēršļiem upēs, kas prasa daudzus tūkstošos eiro, bet daudzas lietas atrisināmas 100 līdz 1000 eiro apmēros."

Latvijā kopumā ir 768 virszemes ūdensobjekti, un apsaimniekošanas plānos no tiem kā labā ekoloģiskā stāvoklī esoši novērtēti 31% ūdensobjektu. Vismazāk labā stāvoklī esošu ūdenstilpju ir Lielupes baseinā, bet visvairāk – Gaujas baseinā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt