Latvijā sašķiroti tiek tikai ap 30% sadzīves atkritumu. Visbiežāk tam neparedzētās vietās tiek izmestas PET pudeles, kas ir pārstrādājamie atkritumi.
"Tas, ka mums visapkārt ir plastmasas atkritumi, nav noliedzams. Mēs tos redzam visur, un mums par to ir jādomā katru brīdi, bet mēs nedomājam diemžēl," sacīja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) "Meža mājas'' dabas izglītības speciāliste Aija Balandiņa.
Nogalēt vairākus dzīvniekus var gan piknikā pamesta pudele, gan tikai viens plastmasas maisiņš.
To uzskatāmi parāda dzīvnieku barošanās tīkls, bet katru gadu pasaulē tiek izmantoti apmēram viens triljons vienreizējo plastmasas maisiņu un vairāk nekā 480 miljardi plastmasas pudeļu.
"Man likās interesants pasākums. Es savam bērnam nevaru to izstāstīt tik labi kā eksperti, tāpēc ceru, ka viņa no šī pasākuma kaut ko vairāk iegūs par plastmasu. Pagaidām viņai ir uzskats, ka tas ir ''baigi forši''," atzina pasākuma apmeklētāja Inese Bāra.
Uz Zemes dienas pasākumu Ķemeru ''Meža mājā'', kas šogad veltīts plastmasas patērēšanas ieradumiem, sanākuši cilvēki, kuri jau cenšas dzīvot zaļi.
Tomēr iztikt bez daudzskaitlīgiem plastmasas iepakojumiem nemaz neesot tik vienkārši.
"Jo pat veikalā nevar neko nopirkt bez plastmasas, un ikdienā tā ir visur, sākot no higiēnas precēm un beidzot ar pārtiku, un tāpēc ir diezgan grūti," atzina pasākuma apmeklētāja Nataļja Škirina.
Ja plastmasas iepakojums tomēr atnests mājās, pieliekot radošumu, ir iespēja tam dot otro dzīvi. Kopīgi darbojoties, kaitīgie atkritumi pavisam īsā laikā var pārtapt penāļos, zīmuļu vāzēs, piltuvēs un krāšņos dekoros. Jaunie aprites ekonomikas noteikumi paredz, ka līdz 2030. gadam jāpārstrādā 70% iepakojuma materiālu.