Lai gan laternu palaišana debesīs kāzās un citās svētku reizēs daudziem kļuvusi jau par tradīciju, ugunsdzēsēji ir pārliecināti – šī nodarbe ir bīstama.
"Tur ir degšanas avots, atliek tikai tikt klāt pie degošām konstrukcijām – vai tas ir mežs vai māja, vai bēniņos vai kādā balkonā iekšā. Ja tur ir degtspējīgi materiāli, tad paiet īss laiks un ugunsgrēks ir klāt," skaidro VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) kopā ar ugunsdzēsējiem iepriekš veikuši eksperimentu, lai pārbaudītu, cik kontrolējamas ir debesu laternas. "Instrukcijā ir norādīts pieļaujamais maksimālais vēja ātrums. Bez nopietnām ierīcēm patērētājam ir grūti saprast vēja ātrumu.
Laterna lido augstu; kāds tur ir vēja ātrums, nevienam nav zināms. Laternai vajadzēja lidot jūras virzienā, bet, neskatoties uz to, tā lido citā virzienā," stāsta PTAC pārstāve Sanita Gertmane.
Tas nozīmē, ka cilvēkam, atrodoties uz zemes, nav nekādas kontroles par to, kur laterna aizlidos. Priekšlikums tās aizliegt tā arī neguva atbalstu un šobrīd ir iestrēdzis Ekonomikas ministrijā (EM). "Ekonomikas ministrija sagatavoja noteikumu projektu, bet diemžēl nebija politiskās gribas to virzīt tālāk, ņemot vērā, ka tika uzskatīts, ka tas pārāk maz ietekmē sabiedrības intereses. Šobrīd nekāds darbs neturpinās pie šiem noteikumiem, bet, ja būtu jauni apstākļi vai jauna informācija par negadījumiem, tad mēs to pārvērtētu un skatītos, varbūt ir iespējams šos noteikumus virzīt vēlreiz," stāsta EM Konkurences, tirdzniecības un patērētāju tiesību nodaļas vadītāja Linda Duntava.
Ugunsdzēsējiem nav atsevišķu statistikas datu, cik un kādi ugunsgrēki izcēlušies no debesu laternām. Iemesls – to esot ļoti grūti pierādīt, jo šie objekti pēc ugunsgrēka neatstājot aiz sevis pēdas. Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā debesu laternu aizliegums joprojām tā arī paliks guļot kādā no ministrijas plauktiem.
