Runājot par suņu ienākšanu ģimenē, izrādās, ka iemesls, kāpēc tas noticis, bijis pavisam savdabīgs. Mārtiņš ar tiem gribējis kompensēt sievai savu biežo prombūtni.
"Pirms astoņiem gadiem, kad sākās aktīvāka braukāšana apkārt pa pasauli, lai sievai nebūtu tik garlaicīgi, mēs izdomājām, ka mēs varētu paņemt suni," LTV raidījumā "Ķepa uz sirds" atzīst Mārtiņš.
Mārtiņš arī saka, ka par labu suņa, nevis kaķa izvēlei nostrādāja sportiskais faktors. "Ar kaķi jau tu neiesi skriet! Mēs paši daudz skrienam, līdz ar to labāk ir suns. Ar šķirni bija samērā vienkārši. Lielam sunim pilsētā ir grūti. Tad bija izvēle starp maziem suņiem. Mēs gribējām sportiskāku," stāsta volejbolists.
Suņu saimnieks atzīst, ka abi suņi ir pilnīgi atšķirīgi.
"Flēra noteikti ir daudz aktīvāka, viņa mums ir skrējusi pat tik ilgi, kamēr krampji sāk raut. Viņai patīk patrakot. Greisa ir tāda miera mika. Viņai patīk pagulēt, kā arī tas, ka viņu papaijā un pačubina," stāsta Mārtiņš.
Mārtiņš sevi sauc par īstu ģimenes cilvēku. Lai gan ne vienmēr ar to kopā sanāk pavadīt tik daudz laika, cik gribētos. Tomēr tie mirkļi, kad visa ģimene ir kopā, tiek izbaudīti no visas sirds.
"Mums patīk liela ģimene. Suns jau mums ir tā kā daļa no ģimenes, bez kura mūsu ikdiena nebūtu iedomājama. Es nezinu, kā būtu, ja būtu viens vai trīs, vai vispār nebūtu. Liktos, ka kaut kā pietrūkst," spriež Mārtiņš.