Kadiķis skaidroja, ka tiek mērīta ilglaicīgā un operatīvā ūdens kvalitāte. Ilglaicīgo kvalitāti vērtē, ņemot vērā četru pēdējo peldsezonu datus, savukārt par operatīvo kvalitāti inspekcija ziņo pēc katras paraugu ņemšanas reizes.
“Latvijā teju visās peldvietās ir izcila ilglaicīgā kvalitāte. Izņēmums ir deviņas peldvietas, kur kvalitāte ir novērtēta kā laba,” norādīja Kadiķis.
Pēdējās analīzes par operatīvi kvalitāti tika ņemtas jūnijā, nākošās ņems pēc nedēļas. Pēc jūnija analīzēm trīs peldvietās bija peldēšanas ierobežojumi, tostarp Daugavas peldvietā Rumbula mikrobioloģiskā piesārņojuma dēļ bija pat aizliegts peldēties. “Ņemot atkārtotas analīzes nākošajā nedēļā, konstatējām, ka peldvietas kvalitāte ir uzlabojusies un peldēšanās aizliegums tika atcelts. Šobrīd visās peldvietās peldēties ir atļauts,” apstiprināja inspekcijas pārstāvis.
Vērtējot ūdens kvalitāti, laboratorijā tiek noteikti mikrobioloģiskie rādītāji - zarnu nūjiņas un zarnu enterokoki. Ieteikums nepeldēties galvenokārt attiecas uz jūtīgām iedzīvotāju grupām – maziem bērniem, gados vecākiem ļaudīm un ar hroniskām slimībām slimojošiem cilvēkiem, kuru imūnsistēma ir novājināta.
Kadiķis arī norādīja, ka šobrīd nav pienākusi informācija, ka kāda no 56 oficiālajām peldvietām būtu savairojušās zilaļģes. “Satelītnovērojuma dati liecina, ka zilaļģes Baltijas jūrā vairojas, bet ne pie Latvijas piekrastes ūdeņiem,” viņš teica.
Zilaļģes ir potenciāli toksiskas. “Ir sugas, kas izdala toksīnus, un saskarē ar tiem peldētajiem var būt alerģiskas reakcijas - izsitumi, nieze, smagākos gadījumos arī drudzis. Mājlopi, kas dzer ūdeni ar zilaļģēm, var pat aiziet bojā,” skaidroja Kadiķis.
Sekot līdz ūdens kvalitātei Latvijas peldvietās iespējams Veselības inspekcijas interneta vietnē.