Meldra Kuzņecova atceras rītu, kad Teikas apkaimes iedzīvotāju grupa paziņoja, ka jādodas glābt kokus. Viņai Marsa parka koku izzāģēšanu vēl arvien raisa smagas sajūtas.
"Tiešām tā bija, ka es pamodos nevis no putnu skaņām, bet no zāģu skaņām," atceras Meldra. "Un katra skaņa bija ārkārtīgi sāpīga, un arī tagad, kad es redzu to tukšumu... jo manas acis šeit pavasarī bija pieradušas pie zaļuma, bet tagad redzam klaju lauku."
Lai arī Meldra ar ģimeni Teikā dzīvo tikai divus gadus, tomēr viņa kopā ar vīru aizvadītā gada laikā aktīvi iesaistījās Marsa parka sargāšanā, gan vērojot iedzīvotāju tur uzstādīto diennakts tiešsaistes kameru, gan piedaloties protestos. Meldra atminas, ka
nu jau iznīcināto parku viņa iepazinusi raidījumā "Adreses".
"Protams, pēc raidījuma noskatīšanās mēs devāmies uz šo vietu un caur žoga šķirbiņu skatījāmies, kas tad tur ir, un secinājām, ka tur ir īsta oāze," viņa atceras.
Pēc ilga slepenības posma 2020. gada janvārī kļuva skaidrs, ka Brīvības gatvē 207 plānotā biroja ēka paredzēta Valsts drošības dienesta vajadzībām, jo tā esošās ēkas ir novecojušas un neatbilst augstajām drošības prasībām. Lēmums par to tika pieņemts jau 2017. gadā. Savukārt 2020. gada sākumā Saeimā tika iesniegti vairāk nekā 15 tūkstoši iedzīvotāju parakstu par parka izveidi bijušā velotreka "Marss" vietā.
Meldras ģimene par parka likteni uzzināja no Teikas apkaimes biedrības.
"Šī teritorija, uzsverot, ka tas ir valsts īpašums, daudzus gadus tika aizsegta no cilvēku acīm ar vairāk nekā divu metru augstu un labi padzīvojušu žogu, bet, aplūkojot šo teritoriju vēl no putna lidojuma, es ieraudzīju tur fantastisku liepu aleju ovāla veidā," savu motivāciju iestāties par parku atklāja Meldra. "Man bija skaidrs, ka tas ir parks. Un es neiestājos tikai par kokiem, bet arī par sporta vēsturi, par bijušā velotreka "Marss" pienācīgu piemiņu."
Meldra saskata, ka Teikā šobrīd pietrūkst zaļās zonas. Viņa atzīst, ka mūsdienās, protams, vienmēr var iestādīt jaunu zaļo zonu, bet esošie koki ir liela vērtība īpaši, ja par tiem rūpējas. "Te nav runa tikai par Teikas iedzīvotājiem, bet kopumā par Rīgas iedzīvotājiem, jo šī bija unikāla teritorija visiem iedzīvotājiem," uzskata parka aizstāve.
Savukārt maijā vēl Saeimas vairākums pēc garākām diskusijām nolēma noraidīt rosinājumu atteikties no Valsts drošības dienesta ēkas celtniecības bijušā velotreka vietā. Saeimas lēmumam sekoja vērienīga protesta akcija, lai nepieļautu velotreka teritorijā esošo 44 koku nociršanu. Kopumā ap 400 rīdzinieku ar plakātiem bija sastājušies Brīvības ielas garumā no "Marsa" parka līdz pat Brīvības piemineklim.
Meldra secina, ka
piedzīvotais radīja saliedētības sajūtu.
"Protams, sabiedrībai vēl ir jāmācās aizstāvēt savas intereses un nebaidīties, kā arī domāt tālāk par savas mājas slieksni," viņa teica. "Arī man un manai ģimenei šī bija pirmā pieredze – paust savu viedokli, stāvot uz ielas. Tas viss notika pandēmijas apstākļos, un mēs sekojām līdzi visām instrukcijām. Mēs tam nopietni gatavojāmies, meklējām kartona plāksnes un rūpīgi plānojām uzrakstus, lai tie iedvesmotu sabiedrību rīkoties. Devāmies, ievērojām distanci, stāvējām un piedalījāmies visās organizētajās akcijās, lai mūsu sirdsapziņa būtu tīra, ka esam darījuši visu, lai aizstāvētu iespējamā parka esamību."
Lai arī kāds būtu rezultāts, Meldrai galvenais ir tas, kāda ir bijusi sabiedrības rīcība. "Manuprāt, tā iniciatīva ir bijusi pietiekama, bet rezultāts mums ir tagad jāpieņem," viņa paskaidroja.
Lai arī pēc Marsa parka iznīcināšanas ir vilšanās un zaudētas cīņas sajūta, taču Teikas iedzīvotāja neizslēdz, ka pēc šīs pilsoniskās aktivitātes pieredzes dosies palīdzēt arī citām apkaimēm aizstāvēt līdzīgus objektus vai kokus, ja tāda situācijas radīsies atkal.
