Vilks – viens no pretrunīgāk vērtētajiem dzīvniekiem

Par gada dzīvnieku Dabas muzejs izvēlējis pelēko vilku. Muzejnieki skaidro, ka galvenais iemesls vilka izvirzīšanai ir šīs sugas aizsardzības plāna atjaunošana Latvijā. Turklāt vilks ir viens no pretrunīgāk vērtētiem dzīvniekiem, īpaši lauksaimnieku un mednieku vidū.

Dabas muzejs par gada dzīvnieku atzinis vislielāko suņu dzimtas savvaļas pārstāvi - pelēko vilku. Līdz ar gada dzīvnieka titulu vilks muzejā šogad tiks bieži pieminēts. „Jau šo sestdien ģimenes dienās runāsim par vilku. Aprīlī mums būs vakara pasākums -  pavasara svētki vilka zīmē, par vilku mazuļiem, pasugām un visu aktuālo. Un arī sērijas noslēgumā, maijā, viens no varoņiem būs vilks, jo cilvēki ir ieņēmuši galvā, ka vilks ir kaut kas slikts un ļoti bīstams, tad nu mēģināsim šo pārliecību kliedēt vilkam par labu,” stāsta muzeja eksperte Una Bērziņa.

Gada dzīvnieka izvēlē tiek pamatota ar pretrunīgo vilka vērtējumu. Vieni norāda uz tā svarīgo lomu bioloģiskajā daudzveidībā, bet lauksaimnieki bieži cietuši no pelēča apciemojumiem aitu un liellopu saimniecībās.

Arī Latvijā vilks ir aizsargājams dzīvnieks, bet atšķirībā no citām Eiropas valstīm, Baltijā vilkus ir atļauts medīt. Zoologs Jānis Ozoliņš stāsta, ka tas uzliek arī papildu atbildību valstij: „Cilvēks ir izspiedis vilku no savas iepriekšējās lomas, jo tieši vilks bija tas, kas noteica, cik citu sugu dzīvnieki ir mūsu platuma grādos, kurā vietā, cik daudz un pat kur mežam augt, jo vilks regulē arī pārnadžus, kuri savukārt grauž kokus. Runa nav tieši par vilku kā sugas saglabāšanu, jo to varētu arī zoodārzs izdarīt, bet gan par viņa klātbūtni dabā un ietekmi uz citiem dzīvniekiem un ainavu kopumā.”

Šajā medību sezonā ir augstāka medījamo vilku kvota - 300 vilku visā valstī. Ozoliņš stāsta, ka tikai pēc sezonas beigām martā, veicot monitoringu par sugas populācijas atjaunošanos Latvijā, varēs secināt, vai kvota nav jāsamazina.

Pašlaik esot nomedīti jau 222 vilki.

Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis skaidro, ka medniekiem šis dzīvnieks ir trofeja un biežāk tiek uztverts ar negatīvu nozīmi. „Jebkura vilka klātbūtne objektā medniekam rada zināmu stresu, jo viņš ir konkurents barības ķēdē. Mednieku interesēs ir nomedīt mežacūku, staltbriedi, stirnu, un līdz ar to ir spiediens, ka vajag visus vilkus izmedīt. Bet šeit jāpieiet racionāli uz pamatotiem datiem nevis uz emocijām. Vilks var pārvietoties desmitiem kilometru vienā dienā, un mūsu objekti nav tik lieli, un tad liekas, ka to vilku ir ļoti daudz. Mums jāmeklē vidusceļš,” norāda Lūsis.

Eksperti vēl piebilda, ka par gada dzīvnieku obligāti nav jākļūst kādai retai sugai, taču ir vērts pievērst uzmanību dzīvniekiem, kuri vēl ir sastopami, jo tad arī pati suga var gūt no tā kādu labumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt