Tikai četrus mēnešus vecie malamutu jaunuļi jau prot pacietīgi gaidīt savu kārtu, lai tiktu pie pusdienām. Augustā dzimušie kucēni ir pirmais sagaidītais un augstu novērtais metiens Viļķenes "Inčos". Suņu saimniece stāsta, ka viņai izdevies izveidot Eiropā, iespējams, vienīgo Aļaskas malamutu baru.
"Viņiem ir sava hierarhija. Tas nozīmē, ka ir galvenais suns un mazāk galvenais suns, un pats apakšējais suns, zemākais, kuru visi stumda. Katrs nopelna to savu vietu barā," stāsta Aļaskas malamutu saimniece Sanita Vīksne.
Domājams, ka nākamgad "Inčiem" tiks piešķirts malamutu audzētavas statuss. Tiesa, Sanita pati sevi sauc ne par suņu audzētāju, bet audzinātāju, jo viņa suņus nedresē, bet māca un arī pati mācās saprast suņu uzvedības nianses.
"Es mēģinu saprast, ko viņi viens otram saka, ko viņi dara, un ir tā, ka ir situācijas, kad viņi it kā rūc, izskatās pat, ka it kā kaujas, bet īstenībā tur nav ne smakas no tā, patiesībā tur ir tikai tas pats, kad divi, piemēram, biznesmeņi nevar vienoties par kopīgu rezultātu," klāsta Aļaskas malamutu saimniece.
Sanitas sapnis ir izveidot 16 suņu pajūgu un piedalīties vairāk nekā 1500 kilometru garajā polārbraucienā. Līdz tam gan vēl kādi gadi jāgaida, pirmkārt, jau krietni vien jāpalielina suņu skaits. Taču suņu pajūgs, tiesa, īsāks, ir jau tagad, un Sanita ar suņiem piedalās dažādās sacensībās, gūstot arvien labākus rezultātus.
"Baltijas kauss sastāv no pieciem posmiem, tās tādas nopietnākās Latvijā. Jo ieskaites punkti ir arī pasaules līmenim, pasaules kausā. Pašlaik es esmu ceturtā," klāsta Sanita.
Malamutiem pašiem sacensībās savas klases nav, jāstartē kopā ar haskijiem, kas jau no dabas ir daudz ātrāki skrējēji. Tas ir vēl viens no mērķiem – panākt, ka malamuti var sacensties tikai savā starpā.
