Vientuļās bites – zemes racējas. Alās veido bērnistabas un gādā pēcnācējiem barības krājumus

Vārds "bites" vairumam asociējas ar medus bitēm – kukaiņiem, kas dzīvo saimēs un mājo stropos, kas jauki zum, toties sāpīgi dzeļ, bet – galvenais – kas čakli strādā, piemēram, gādājot mums – cilvēkiem – medu, bišu maizi, putekšņus, vasku un, protams, arī apputeksnē kultūraugus. Taču ir arī bites vientuļnieces – kas tās ir?

Latvijā mīt vairāk nekā trīs simti tādu bišu sugu, kas neveido saimes, – dažādas smilšbites, zīdbites, grumbuļbites, griezējbites, slaidbites, pūkbites, kailbites un citu dzimtu pārstāves. Tās tiek dēvētas par vientuļajām bitēm.

Pie bitēm–vientuļniecēm pieder ne mazums sugu, kas ir zemes racējas. Šo insektu mātītes ierīko saviem pēcnācējiem bērnistabas zemē izraktu alu kamerās. Ārēji (gan ķermeņa formas, gan krāsas, gan apmatojuma ziņā) viņu vairākums iekļaujas klasiskajā bišu pamatizskatā.

Tātad liela daļa zemi rokošo bišu vizuāli izteikti neatšķiras no medus bitēm.

Latvijā aliņu racēju bišu sugu ir samērā daudz. Biežāk ieraugāmas un diezgan viegli izsekojamas ir vairāku sugu smilšbites un zīdbites. To mātītes ne vien samērā uzkrītoši uzvedas, bet nereti arī diezgan ilgu laiku atstāj redzamus neaizdarītus izrakto alu ieeju caurumus un raksturīgus smilšu izsviedumu pauguriņus ap šīm alu ieejām.

Bite

Ik pavasari (parasti marta nogalē), līdzko saule nenoēnotās vietās daudzmaz iesildījusi gaisu un smiltis, šur tur pamanāmas dažu dzimtu vientuļo bišu pārstāves, bet jau maijā liela daļa šo kukaiņu mātīšu ķērusies pie aktīva darba.

Savam pienākumam gatavi arī tēviņi. Viņi no mātītēm atšķiras ar slaidāku augumu, garākiem taustekļiem un izspūrušāku matojumu. Vīriešu dzimuma īpatņi zemi nerok, viņu vienīgais uzdevums – apaugļot mātītes. Drīz pēc pārošanās tēviņu dzīve beidzas.

Ir tādas vientuļnieču bišu sugas, kuru mātītes īpaši piemērotās (teiksim, zālāja nesegtās vai maz segtās, slīpās, saulainās) vietās nereti darbojas daudzas vienviet – labprāt rok alas tuvu cita citai, veidojot itin prāvas kolonijas, tādējādi radot šķietamu iespaidu par sociālu struktūru. Bērnistabu ierīkošana blīvās kompānijās ir itin raksturīga pazīme vienas otras sugas smilšbitēm. Tūdaļ gan jānorāda: nedrīkst jaukt šo un citu vientuļo plēvspārņu kolonijas ar kolektīvo plēvspārņu saimēm ("kolonija" un "saime" nav sinonīmi!).

Bite

Rokošo bišu mātītes darina zemē tuneļus ar vienu vai vairākām (4–5) atsevišķām kamerām – bērnistabām. Ik bērnistabā bite steidz sarūpēt un nogādāt zināmu barības rezervju krājumu. Ne jau sev!

Ēdiens būs nepieciešams pēcnācējam – kāpuram jeb cirmenim, kad tas izšķilsies no oliņas.

Pēc piepildīšanas ar ēdienu un oliņas iedēšanas katra kamera tiek rūpīgi noslēgta – aizrakta.

Kad piepildītas un aizraktas visas bērnistabas, bite aizdara kopējo ieeju pazemē un parasti drīz vien ķeras pie nākamā tuneļa veidošanas. Nereti – netālu no iepriekšējā.

Rokošo bišu darbošanās vietu ciešā tuvumā bieži vien mēdz dežūrēt kāds "dzegužkukainis" jeb kleptoparazīts, teiksim, slaidbite no Sphecodes ģints vai kailbite no Nomada ģints. Šie plēvspārņi savas oliņas dēj citu plēvspārņu, tostarp vientuļo bišu, ligzdās. Viņu bērni pārtiek no tā, ko aliņu īpašnieki sarūpējuši saviem pēcnācējiem, bet īstie barības rezervju adresāti iet bojā.

Gan barojoties, gan gādājot un veidojot nākamajiem pēcnācējiem barības rezerves, ziedputekšņus vai nektāra ziedputekšņu maisījumu, vientuļās bites veic nozīmīgu darbu – apputeksnē ziedaugus.

Vairākums šo bišu vāc ziedputekšņus un transportē tos, izmantojot izteikti pūkaino pakaļkāju matiņus. Bet atšķirībā no šīm bitēm griezējbišu dzimtas pārstāves putekšņus iegūst un pārvieto ar birstītēm līdzīgiem matiņu pušķīšiem, kas atrodas viņu vēdera apakšpusē. Šīs dzimtas sugu vairākums pēcnācēju istabas ierīko tukšās gliemežnīcās, taču dažas mēdz ieligzdot aliņās zemē.   

Nevienas vientuļo bišu sugas mātītes nerūpējas par kāpuriem pēc to izšķilšanās.

Pabeigušas ligzdu ierīkošanas darbu, tās drīz vien seko tēviņiem – dodas uz "laimīgajiem nektāra laukiem". Cirmeņi attīstās vientulībā, pārtiekot no māšu iepriekš sarūpētajām barības rezervēm.

Dažādu sugu vientuļās bites nav vienīgie uzkrītošas aliņas rokošie plēvspārņu kārtas kukaiņi. Racējas ir arī ne vienas vien sugas lapsenes, kamenes, skudras un citi insekti.

Rakstu sēriju līdzfinansē:

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt