Vienlaikus ar gredzenošanu ornitologs Dmitrijs Boiko veic pētījumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Vienlaikus ar gredzenošanu ornitologs Dmitrijs Boiko veic pētījumu – laikā no saullēkta līdz pulksten 12.00 atskaņo putnu balsis un izņem no tīkliem peļkājītes ik pa stundai, pieraksta, kurā stundā putns nonācis tīklā, kādi ir laika apstākļi, tad putnu apgredzeno un palaiž. Pētījuma mērķis esot noskaidrot peļkājīšu migrācijas maksimumu un to, vai tas ir atkarīgs no laika apstākļiem. Piemēram, biezā miglā migrācija esot ļoti vāja.

Ornitologs pastāstīja, ka putnus gredzenošanai lielākoties tīklā noķer ar ierakstu. Parasti tā ir dziesma vai sauciens, kas ieinteresē jaunos putnus.

Putnus gredzeno apmācīti gredzenotāji, un viņiem jāprot ne tikai noteikt, kādas sugas dziedātājs trāpījies tīklā, bet arī saudzīgi un pareizi izņemt putnu no tīkla.

“Citreiz cilvēkiem, kas nav darbojušies ar tīkliem, liekas, ka tur spārns ne tā aiziet vai tur galva tīklā ir iekšā, bet nekas, tā ir pieredze kā jebkurā darbā, un ar putnu viss ir kārtībā,” skaidro Boiko.

Ar peļkājītēm lielākā nelaime esot tāda, ka jāapgredzeno ļoti daudz putnu, lai redzētu kaut vienu, kas atlido atpakaļ.

“Pagājušogad, ja runājam par šīm pašām peļkājītēm, es apgredzenoju 1450 un pa gadu saņēmu tikai vienu atradumu no Somijas. Tas liecina, ka šīs peļkājītes un ne tikai, visticamāk, šie putni ir no ziemeļiem – Igaunijas, Somijas varbūt Krievijas, jo peļkājītēm migrācija turpināsies vēl arī oktobrī,” stāstīja Boiko. “Pēc citiem datiem ir tā, ka viņas pārziemo pārsvarā Itālijā vai Francijā, bet par mūsu putniem tas nav zināms.”

Bez salīdzinoši ierastajām sarkanrīklītēm un zīlītēm gredzenotāja tīklos esot iekrituši arī ļoti reti ciemiņi – trīs dzeltensvītru ķauķīši no Urāliem, kā arī Latvijā līdz šim vienīgā noķertā rudsānu zilastīte.

Šad tad tīklos trāpoties arī tādi indivīdi, ka uzreiz nevarot pateikt,  vai tas ir vītītis vai čuņčiņš. “Reti gadās, bet tad ir tāds likums – ja nezini, negredzeno, tad vienkārši tādu putnu izlaiž bez gredzena,” stāsta Boiko.

Gredzenojot pats galvenais esot uzrakstīt attiecīgās dienas datumu.

“Gredzeni ir maziņi, viegli, un tad mēs šos mazos gredzenus vienkārši saspiežam ar pirkstiem, pierakstām sugu, dažām sugām var pateikt vecumu un dzimumu, citām nevar, izmēram spārna garumu, un viss – lai lido uz Franciju,” saka Boiko.

Latvijas mazākais putniņš ir zeltgalvītis, putns, kas sver vidēji 5 gramus.  Taču, ja kādam šķiet, ka gredzens sver gramu, bet pats zeltgalvītis piecus, tad tā ir alošanās. Putnu metāla gredzens sver 0,004 gramus.

Dmitrijam Boiko darbi sokas raiti, un vienā dienā viņš apgredzeno 102 putnus, no kuriem 70 bijušas pētījumam nepieciešamās peļkājītes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti