Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Vidzemē atrastas sešas dzīvas ziemeļu ūdenspērlenes

Vidzemē atrastas sešas dzīvas ziemeļu ūdenspērlenes

Ziemeļu ūdenspērlene ir visretāk sastopamā ūdens radība Latvijā un aizsargāta tiek arī informācija par to, kur tā atrodama. Divvāku gliemene agrāk visvairāk izplatīta bija Vidzemes upēs, kur notika arī to zveja. Tolaik gliemeņu pērles no Latvijas piegādāja Krievijas un Zviedrijas augstmaņiem.

Zveja vairs nenotiek, bet ūdenspērleņu populācija ir apdraudēta vēl joprojām. Vienā no Vidzemes upēm, kurā līdz šim bija atrastas tikai tukšās ūdenspērlenes, nu atrastas arī dzīvas.          

 “Viņai tā čaula tāda liela, tumša, salīdzinot ar citam gliemenēm,” stāsta AS “Latvijas Valsts meži” vides eksperts Mārtiņš Kalniņš.

Kalniņš rada tukšās ziemeļu ūdenspērlenes čaulas, kurām raksturīga ne tikai tumšā krāsa un biezums, bet arī nelieli zobiņi. Viņš “Latvijas Valsts mežu” upes apseko regulāri un čaulas atradis līdz ar sešām dzīvām ūdenspērlenēm, kuras savu dzīvi turpina upē.

Upi Mārtiņš Kalniņš neatklāj, un tas pamatojams ar sugas apdraudētību.

 “Diemžēl ir redzēts dažos gadījumos pie upēm atrastas sagrieztas gliemenes, ne tieši upespērlenes, bet, visticamāk, kāds tomēr ir mēģinājis atrast pērles,” saka Mārtiņš Kalniņš.

Dabas aizsardzības pārvaldes apdraudēto sugu uzraudzības nodaļas vadītājs Jēkabs Dzenis skaidro - ja atklātu, kurā vieta šī suga ir sastopama, konkrētas koordinātas un tādu informāciju, “pastāv liels risks, ka cilvēki varētu šo informāciju izmantot savtīgiem mērķiem”.

Dabas aizsardzības pārvaldības sistēmā, kur reģistrē aizsargājamo augu un dzīvnieku atradnes, informācija par šo radību nav pieejama pat visiem ekspertiem, tāpat kā informācija par klinšu ērgli un orhideju dzimtas augu dzegužkurpīti, kas ir teju slepena, un vietas, kur radības mīt, zina tikai tie, kuriem tās jāpalīdz saglabāt.

 “Uzturot šo upi bez sakritušiem kokiem, bebru dambjiem, protams, ka ik pa laikam gribas saprast, vai tu to dari vienkārši tāpat, zinot, ka tā ir pareizi, vai tomēr tur ir vēl kādi dzīvnieki, kuru dēļ ir vērts censties,” saka Mārtiņš Kalniņš.

“Mūsu atrastās gliemenītes bija metru pusotru viena no otras, bet Skandināvijas upēs, kur šī suga vēl ir sastopama lielā skaitā, viņas var būt kā akmeņi viena pie otras,” stāsta Kalniņš.

Šīm gliemenei nepieciešams vēss, tekošs un tīrs ūdens. Tās dzīvo akmeņainās vietās, kur starp akmeņiem ir smilts, kurā ierakties. Ūdenspērleņu mazuļi var attīstīties tikai ar citu dzīvo radību – lašu, taimiņu vai strauta foreļu palīdzību.

Mazās ūdenspērlenes attīstības sākumposmā parazitē uz šo zivju žaunām, tām neko sliktu nenodarot. Vēlāk ūdenspērlenes sāk savu neatkarīgu dzīvi upes gultnē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti