Ar vides zinātnieci Janu Simanovsku ''Rīta Panorāma'' tikās vietā, kur pirms četriem gadiem nelegālā izgāztuvē nodega 1,2 hektāri atkritumu. Latvijā teju ik dienu var vērot līdzīgus mini ugunsgrēkus, mājās un dārzos dedzinot mājsaimniecības atkritumus, sākot ar plastmasas pudelēm un beidzot ar mēbelēm un riepām.
“Katrs cilvēks rada pāri par 400 kilogramiem atkritumu gadā. Ja kāds izdomā atkritumus dedzināt, tad mēs varam saskaitīt, cik daudz tas sanāk. Mēs domājam – kas tad tur, es sadedzinu.
Bet no viena kilograma sadedzinātu mājas atkritumu var veidoties viens mikrograms ļoti kaitīgu vielu. Mājas apstākļos tās veidojas ļoti daudz,” skaidroja Simanovska.
Dedzinot ugunskurā vai kamīnā sadzīves atkritumus, veidojas tādas vielas kā dioksīni un furāni. Atkritumi var saturēt arī dzīvsudrabu, svinu, dažādas skābes.
“Protams, mēs nesaslimstam tajā brīdī, mums nekas nenotiek, pat slikta dūša nepiemetas. Tāpēc mums šķiet, ka tas nav nekas. Pasaules Veselības organizācija cilvēkam iesaka ne vairāk kā četrus pikogramus šīs vielas dienā. Ziniet, kas ir pikograms? Tā ir viena mīnuss divpadsmitā pakāpē daļiņa (viena triljona daļa grama – red.) . Mums jau nano liekas kaut kas ārkārtīgi mazs. Pikograms ir 1000 reizes mazāks kā nano,” uzsvēra eksperte.
Dedzinot atkritumus, tiek piesārņots ne vien mājas pagalms, bet kaitīgās vielas nonāk arī atmosfērā un ūdeņos, tajā skaitā jūrā. Un tad pēc kāda laika tās atkal atgriežas atpakaļ pie cilvēka kopā ar barību, ko apēdam.
“Jāņem vērā, ka atkritumiem sadegšanas temperatūra ir daudz lielāka, bet kaitīgās vielas nesadeg. Ir liels risks kaitīgās vielas ieelpot degšanas brīdī, vai arī vēlāk tās nonāk vidē gan ar augiem, gan no dzīvnieku valsts, gan ar ūdeni,” skaidroja Valsts vides dienesta Atkritumu pārvaldības daļas vadītājs Atis Treijs.
Vides zinātniece Simanovska uzsvēra, ka šīs kaitīgās vielas nelabvēlīgi iedarbojas uz cilvēku hormonālo sistēmu, veicinot dažādus hormonālus traucējumus un izraisot ļaundabīgus audzējus:
“Visjutīgākie pret šādām vielām ir bērni un vēl nedzimušie bērni. Grūtnieces ir īpaši jutīgas pret šādu piesārņojumu.”
Par sadzīves atkritumu dedzināšanu iedzīvotāji tiek aicināti ziņot pašvaldības policijai, savukārt, ja atkritumus nelikumīgi dedzina kāds uzņēmums, tad par to jāinformē Valsts vides dienests, zvanot vai sniedzot informāciju mobilajā lietotnē "Vides SOS".
Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis norādīja, ka par atkritumu dedzināšanu fiziskai personas pienākas brīdinājums vai sods 70–1000 eiro apmērā. “Savukārt juridiskām personām sods var sasniegt pat 2800 eiro,” sacīja Sadovskis.
Eksperti arī atgādināja, ka, dedzinot atkritumus, mēs nedodam iespēju tos pārstrādāt un piešķirt tiem jaunu dzīvi.
