Mūsu lauksaimniecība atkarīga no indīgām vielām
Vides zinātniece Jana Simanovska: “Domāju, ka augu aizsardzības līdzekļu lietošana ir pārspīlēta, faktiski mūsu lauksaimniecība ir atkarīga no augu aizsardzības līdzekļiem un, manuprāt, tas nav labi. Jo tās ir indīgas vielas, ko izmanto, lai apkarotu kaitēkļus, bet indīgās vielas apkaro ne tikai kaitēkļus, tās paliek arī dabā un apkaro arī citus organismus. Man liekas, mums jātiecas uz tādu lauksaimniecību, kas izmanto augu aizsardzības līdzekļus tikai galējās nepieciešamības gadījumos.
Vidēji reizi četros gados Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) pārbauda katru lauksaimnieku, kas izmanto augu aizsardzības līdzekļus, papildus tam veic pārbaudes, ja tiek saņemtas sūdzības un konstatē pārkāpumus.
VAAD Integrētās augu aizsardzības daļas Anitra Lestlande sacīja, ka dienests vidēji gadā veic 1800 pārbaudes, kuru laikā pārbauda, vai augu aizsardzības līdzekļi tiek lietoti pareizi, atbilstoši normatīvajiem aktiem: “Lielākoties šie pārkāpumi ir tendēti un balstīti uz to, ka augu aizsardzības līdzekļa smidzinājums nonācis tur, kur tam nav jānonāk - blakus teritorijā, vai aizsargjoslā.”
Lestlande sacīja: “Mēs nevaram skatīties uz pārsniegumu laukā augošiem kultūraugiem, jo tie vēl augs un tas, kas tiek lietots, līdz ražas novākšanai ir izstrādājies un produkcija ir tīra.
To vai tiešām augu aizsardzības līdzekļu atliekvielas nenonāk pārtikas produktos kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).
Pēdējo piecu gadu rezultāti neesot slikti
PVD Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vadītājs, Māris Eiklons uzsvēra, ka gadā tiek paņemti vairāk nekā 300 paraugi: “Pēdējo piecu gadu laikā rezultāti nav slikti. Šogad esam atraduši atliekvielas ievestajos eksotiskajos augļos – dažos greipfrūtu un vienā vīnogu paraugā, kur tika pārsniegtas atliekvielas. Pagājušajā gadā viss bija kārtībā. 2019. gadā atliekvielas atradām vienā nektarīna paraugā.”
Ja tiek konstatēts pārkāpums, par to ziņo ražotājam. Tāpat arī izmanto Eiropas ātrās brīdināšanas sistēmu, lai visur, kur nonācis konkrētais produkts, to varētu izņemt no tirdzniecības. Pašmāju produkcijā pēdējo piecu gadu laikā nav konstatēts neviens gadījums, kad būtu pārsniegtas atliekvielas. Eiropā ir vienoti noteikumi, kādas un cik daudz augu aizsardzības līdzekļu atliekvielas drīkst būt katrā pārtikas produktā, taču ir viens iebildums.
Simanovska stāstīja: “Pārbaužu dati netiek publicēti, kas nozīmē, ka nevaram redzēt, kādas atliekvielas palikušas pārtikas produktos, bet atliekvielas pārtikas produktos ir palikušas. Šobrīd par to tikai sāk runāt.”
Savukārt Eiklons sacīja, ja baidāmies no pesticīdu atliekvielām, tad varam izvēlēties bioloģisko pārtiku, kur šādas atliekvielas neatradīsim.
Raidījumam “Vide Fakti” bija iespēja sekot līdzi tam, kā tiek ņemti pārtikas produktu paraugi, lai pārbaudītu vai tajos nav pārsniegts pieļaujamais augu aizsardzības līdzekļu atliekvielu daudzums.
Rīgas pilsētas pārvaldes valsts pārtikas inspektore Aija Krūmiņa: “Ņemsim paraugus uz pesticīdu atliekvielām. Šodien ņemsim kultivētās sēnes un greipfrūtus, kas tiks testēti pēc divām metodēm - “Single” un “Multi” metodēm, lai precīzāk varētu noteikt pesticīdu atliekvielu daudzumus.
Eksperti izmanto īpašus tērpus, lai nekādā gadījumā nepiesārņotu noņemamo paraugu, tāpat arī visi paraugi tika ievietoti speciālos maisos un plombēti.
Krūmiņa uzsvēra: “Pārbaudes laikā tiks fiksēti arī marķējumi, pavaddokumenti, lai produktu nevar ne sajaukt, ne apmainīt un nevienam nerodas šaubas.”
PVD Rīgas pilsētas pārvaldes valsts pārtikas inspektore Dace De Vaļdena sacīja: “Mēs tagad meklējam vienu partiju. Minimālais paraugs ir viens kilograms. Tā kā iepakojumā ir 400 grami, jāņem trīs iepakojumi un kopumā jābūt sešiem iepakojumiem. Trīs uz “Multi” metodi un trīs uz “Single” metodi, bet galvenais, lai tie būtu no vienas partijas.”
Šogad ir pārbaudīti ziedkāposti, brokoļi, spināti, bērnu pārtika, olīveļļa, olas un daudzi citi produkti, bet pārkāpumi nav konstatēti.
