Latvija ir viena no zaļākajām valstīm pasaulē, taču arī šeit jūtamas globālās sasilšanas problēmas. Ūdens temperatūra pēdējos gados kāpusi Baltijas jūrā, veicinot kaitīgo zilaļģu veidošanos. Taču kritiskāks stāvoklis kļūst arī mazajās upēs. Bieži to nāves spriedumu paraksta augštecēs sabūvētie hidroelektrostaciju aizsprosti. Citviet pie vainas ir meliorācijas sistēmas, kas samazina ūdens pieplūdi. Šie apstākļi līdz ar pēdējos gadu ieilgušajiem sausuma periodiem veicina mazo upju aizaugšanu un zivju resursu noplicināšanos. Pēdējais piliens, pēc dabas draugu vērtējuma, ir nesen Saeimas pieņemtās izmaiņas aizsargjoslu likumā, kas dod tiesības mežu īpašniekiem upju krastos pilnībā izcirst baltalkšņus.
„Mēs runājam par mazūdens periodu, kas kļūst ik gadu garāks. Ja mēs tam vēl pieliekam klāt mazo HES efektu, ....tad ir tādas upes, kur ir urdziņas. Turklāt mazūdens periodā aizaug upes. Tālab mēs bijām kategoriski pret šo baltalkšņu izciršanu,” dabas draugu viedokli pauž Latvijas Mašķernieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Alvis Birkovs.
Zemkopības ministrijai ir cits viedoklis, to izsaka Meža departamenta direktors Arvīds Ozols:
„Lai saglabātu ūdens kvalitāti, nepieciešams zināms filtrs, kas aizkavētu lauksaimniecisko mēslojumu vai organisko piesārņojumu [nokļūšanu upēs]. To nodrošina velēna, un tas ir tas, kas ir pļavās vai ganībās. Otrkārt – baltalksnis nav risinājums divu iemeslu dēļ. Tas ir īsa mūža koks – 30 līdz 40 gadi, līdz tas ir aizvietojies, un otrs – to lapas krīt upītēs iekšā, piesārņojot ūdensteci.”
Pēc speciālistu vērtējuma, baltalkšņu audžu sakņu sistēma atšķirībā no zāles velēnām neaiztur fosforu saturošās vielas, ar kurām tiek mēslotas lauksaimniecības zemes. Kaitīgās vielas nokļūst upēs un veicina to aizaugšanu. Turklāt pašiem baltalkšņiem arī ir daudz lapu. Tās rudeņos sabirst upē, sapūst un veido slāpekli. Arī to dēļ mazās straumes ietekmē veicina ūdeņu aizaugšanu.
Lai pārrunātu rīcību, kā Latvijai iekšēji vēl vairāk ierobežot klimata pārmaiņu radītās sekas un mūsu valsts pozīciju Parīzes ANO konferencē par klimata izmaiņām, Vides konsultatīvās padomes pārstāvji šonedēļ tikās ar valsts prezidentu Raimondu Vējoni, kurš pats reiz ieņēma vides ministra amatu. Pēc tikšanās Vējonis apņēmies aktīvāk iesaistīties iekšējo ūdeņu atveseļošanas jautājumu risināšanā, problēmas pārrunājot ar zemkopības un vides ministriem.
