Valdība otrdien uzklausīja ĀM ziņojumu par Baltijas jūrā nogremdētajiem ķīmiskajiem ieročiem. ĀM sagatavotais informatīvais ziņojums liecina - neskatoties uz to, ka ministrija rīkojusi trīs dažādu jomu ekspertu sanāksmes, tajās nav izdevies viennozīmīgi secināt, ka Baltijas jūrā nogremdētie ķīmiskie ieroči atrodas Latvijas teritoriālajos ūdeņos.
Sagaidāms, ka 2018.gadā tiks saņemts Baltijas jūras vides aizsardzības komitejas "Helcom" ekspertu ziņojums par objektu potenciālo ietekmi, un tad arī VARAM vērtēs situāciju. "Tiks sasaukta starpresoru sanāksme un uzaicinātas citas iesaistītās institūcijas, lai tālāk lemtu par nepieciešamo rīcību," sacīja VARAM pārstāve Alda Ozola.
Viņa arī atzina, ka pašlaik nav pierādījumu tam, ka vielas nokļūtu barības ķēdē, taču neizslēdz iespēju, ka arī zivis varētu būt saindētas.
“Problēmas attīstības virsmērķis ir secināt, vai ķīmiskie ieroči atrodas Baltijas jūrā, cik tas ir bīstami un kas ar to jādara tālāk,” raidījumam teica Dobele.
Lielākā daļa ķīmisko ieroču neatrodas Latvijas teritorijā, bet gan Gotlandes ieplakā, norādīja Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Rita Poikāne.
“Latvijā ķīmiskie ieroči atrodas iepretim Liepājai, to skaits ir diezgan neliels. Līdz šim valstij par to nav bijusi interese. To ir pētījuši zviedri, lietuvieši, bet Latvija nav piedalījusies," uz Latvijas pasivitāti norādīja Poikāne.
Tomēr esot sarežģīti novērtēt, vai jūrā parādījušās vielas, kas nāk no ieročiem. “Ja arī ir kāds efekts, tad pašlaik mēs to nevaram noteikt,” informēja Poikāne.
Arī Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra priekšnieks Andris Skribis atzina, ka informācija par to, kur Baltijas jūras ūdeņos atrodas ķīmiskie ieroči, ir dažāda: “Latvijas ūdeņos ir vietas, kas ir potenciāli bīstamas. Tās ir pie Gotlandes dienvidiem, vairāk arī pie Zviedrijas un Dānijas.”
Potenciāli bīstamās vietas tiek apliktas ar navigācijas kartēm un sekots, lai šajās pozīcijās nenotiktu zveja.
Skribis cer, ka izpēte turpināsies, jo jebkurš sprādzienbīstams priekšmets ir drauds.