Vides inspektori cīņā pret maluzvejniekiem liek lietā modernas tehnoloģijas

Ir pulksten 11 vakarā, un Valsts vides dienesta inspektori dodas reidā pa Daugavu. Nakts maršruts ved uz Rīgas centru, taču mērķis nav noķert pēc iespējas vairāk maluzvejnieku, bet izmēģināt jaunās tehnoloģijas, ko Valsts vides dienests iegādājies, lai veiksmīgāk cīnītos ar maluzvejniekiem.

Laiva tiek nolaista tumšajos Daugavas ūdeņos, dodamies ceļā un iebraucam pie kāda Daugavā izvietota tīkla, kura licējiem licence izsniegta zinātniskiem nolūkiem, nevis zivju ķeršanai pārdošanai. Pārsvarā tiek ķerti laši, lai tos pavairotu un pēc tam atlaistu atpakaļ. Vai arī zivis tiek ķertas zinātniskām analīzēm.

Tomēr šogad lašu un taimiņu nārsta lieguma laikā Valsts vides dienesta inspektori no dažādām Latvijas upēm un jūras piekrastē izcēluši gandrīz 300 bezsaimnieku zvejas rīku, savukārt maluzvejniekiem konfiscēti 18 zvejas rīki. 

Valsts vides dienesta inspektors Kārlis Jansons saka, ka liegums uz lašiem jau ir beidzies, bet nav tā, ka zivs to saprot. "Daži īpatņi vēl nāk un daži īpatņi viņus cenšas noķert nelegāli un legāli," saka inspektors. 

Valsts vides dienests šogad sācis inspektoru laivas aprīkot ar eholotiem, kas ļauj redzēt gan murdus, gan tīklus.

Ja agrāk tika braukts tikai ar tā saucamo "kaķi", lai tīri mehāniski tīklu aizķertu vai pamanītu ar acīm, tad tagad palīdz eholots. Tādējādi iespējams konstatēt, ka zvejas rīks ir zem ūdens, nevelkot to ārā.

Eholots rāda arī karti, dziļumus un radara pārklājumu. "Tas ir noderīgi miglā, kad mēs redzam makšķerniekus, zvejniekus. Lai arī fiziski mēs viņus neredzam, bet radars tos parāda un mēs zinām, kurā virzienā vajag doties," paskaidro Jansons.

Savukārt Valsts vides dienesta inspektors Jānis Lasmanis skaidro, ka nelegālos zvejniekus inspektori var jau pa gabalu novērot no liela attāluma. "Zinot, ka kādā noteiktā vietā ir nelegālais rīks, mēs varam pat vairāku kilometru attālumā atrasties un gaidīt brīdi, kad notiek kustība uz ūdens un attiecīgi varam reaģēt," viņš paskaidroja.

Arī licencētajiem zvejniekiem, kuri mēdz dažreiz nedaudz nokrāpties, tagad dzīve būs grūtāka. Ir bijuši gadījumi, ka zvejnieki zem ūdens vienā līnijā izvieto vairāk murdu pēc kārtas nekā atļauts. Ar eholota palīdzību šādus gadījumus turpmāk varēs izskaust.

Kamēr Valsts vides dienesta inspektori stāsta par jauno tehnoloģiju priekšrocībām, esam jau sasnieguši Rīgas centru. No upes pilsēta izskatās vēl skaistāka. Iepretī Doma baznīcai sastopam makšķerniekus. Vīri uzrāda makšķerēšanas kartes un viss ir kārtībā. Lasmanis teic, ka situācija ar makšķerniekiem ir itin laba. Makšķerēšanas kartes reidos ir 99,9% makšķernieku. 

Eholotes un radari nav vienīgās jaunās tehnoloģijas, kas turpmāk palīdzēs inspektoru cīņā ar "maliķiem".

Lasmanis pastāstīja, ka tiek pirkti nakts redzamības binokļi, meža kameras un arī termokameras. Tas viss domāts maluzvejnieku ķeršanai.  Nav jēgas nolikt 10 inspektorus krastā un gaidīt, kad parādīsies un kurš ievēros maluzvejnieku, ja to visu ar vienu tehnisku ierīci var nodrošināt viens inspektors.

Regulārās kontroles dēļ malu zvejniecība pēdējos gados iet mazumā. Pamazām sabiedrībā veidojas izpratne, ka ne jau likumu un sodu dēļ nārsta laikā zivis ķert nevajag. Cilvēki sāk saprast, ka pretējā gadījumā zivju populācija nespēs atjaunoties. Protams, vienmēr būs sabiedrības daļa, kurai ar saprašanu ir pagrūtāk, tādēļ arī nākotnē tiks rīkoti reidi.

Turklāt ir skaidri zināms, ka ar jaunajām tehnoloģijām aprīkoto inspektoru dēļ maluzvejnieku dzīve būs arvien grūtāka. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti