LU izstrādā lietotni cilvēkiem ar alerģijām

Latvijas Universitātes ēkas pašā augšā, pie observatorijas, ir vienīgā vieta Latvijā, kur tiek mērīta gaisa ziedputekšņu koncentrācija. Universitātes pētnieki kopā ar ārvalstu kolēģiem izstrādā lietotni, kas palīdzēs cilvēkiem ar alerģijām labāk sadzīvot ar simptomiem. 

Noskaidrot to, kā tad īsti ziedputekšņi pie mums tiek mērīti, raidījums "Vides fakti" dodas kopā ar Aerobioloģijas laboratorijas pētnieci Olgu Ritenbergu.

Uztvērējs iesūc gaisu ar cilvēka elpas ātrumu

"Tas ir Lielbritānijā ražots uztvērējs, kas ķer visu to, kas lidinās gaisā. Iekšā atrodas disks, caur spraudziņu daļiņas tiek iesūktas un pielīp pie šāda diska," stāsta Ritenberga.

Pie šī aprāta pielīp gan izplūdes gāzes, gan ziedputekšņi, gan putekļi. Putekšņu daudzums tiek noteikts caur maziņu spraugu, kurā iesūc gaisu tik ātri, cik cilvēks elpo.

"Šeit ir disks, viņam ir pulksteņa mehānisms. Šeit mēs varam redzēt – tas, kas ir melns, tie ir putekļi, tas nāk no izplūdes gāzēm, skursteņiem. Tas, kas ir dzeltens, tie ir putekšņi. Šeit varam redzēt, ka ir ļoti daudz," rāda Ritenberga.

Putekšņi var "aizceļot" pat 1000 kilometrus

Patiesībā ziedputekšņiem, ja tā var sacīt, patīk ceļot.

"To mēs varam novērot tad, kad pie mums nekas vēl nezied, bet uztvērējs vāc putekšņus. Tad mēs skatāmies, kurās valstīs zied. Fiziķi ir izrēķinājuši, ka putekšņi var būt pārnesti attālumā līdz 1000 kilometru," stāsta pētniece.

Kad disks ir izcelts no aparāta un tajā ievietos cits, mēs dodamies uz  laboratoriju.

Tālāk mums notiks paraugu apstrāde. Lentes, ko mēs noņēmām uz jumta, sagatavosim analīzēm mikroskopā. Sākumā lete ir jānoņem. Tas viss jādara ļoti uzmanīgi, jo uz lentes 2 milimetri atbilst vienai stundai. Ja es kļūdīšos pa diviem milimetriem, es nezināšu noteiktā stundā, kāda ir putekšņu koncentrācija.

Paraugi tiek iekrāsoti, lai tos pēc tam būtu ērtāk analizēt. Katra auga ziedputeksnis izskatās citādāks, līdz ar to mikroskopā tos var viegli atšķirt un samērā viegli var izkalkulēt dažādu ziedputekšņu koncentrāciju gaisā.

"Piemēram šāds, adatains izskatās vībotnes puteksnis. Savukārt bērza puteksnis – arī ar porām, bet virsma citādāka. Ja mēs runājam par graudzāļu putekšņiem, tad viņiem ir tikai viena pora. Viņš tāds apaļš," stāsta pētniece.



Latvijas Universitātē stāsta, ka ne visi ziedputekšņi izraisa alerģisku reakciju un ne no visa ziedošā pilsētniekiem vajadzētu turēties pa gabalu. Arī nelaimīgās papeles velti tiek nopeltas.

"Jā, papeles tiešām ir nelaimīgas. Viņas ir cietušas nepamatoti. Alergologi uzskatīja, ka papeļu putekšņi ir ļoti kaitīgi, arī izraisa alerģiju. Īstenībā papeļu putekšņi nav alerģiski," stāsta LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes vadošā pētniece Laimdota Kalniņa.

Alergoloģe: Sterilizētā pasaule rada alerģiju risku

Alergoloģe Signe Puriņa savukārt apgalvo - alerģija (vienalga pret pārtiku vai ziedputekšņiem) ir pārāk spēcīga neadekvāta organisma reakcija pret parastām vielām.

"Koku izzāģēšana nepalīdzēs, jo vaina nav kokos, vaina ir organismā kurš meklē ienaidniekus. Ja nebūs koki, būs cits ienaidnieks, cits olbaltums pret kuru veidosies alerģija," viņa stāsta.

Izrādās ziedputekšņu alerģija var parādīties jebkurā vecumā. Pasaulē ar to slimo arvien vairāk cilvēku. Tam ir vairāki iemesli – mājās ir pārāk sterila vide, visi mikrobi tiek dezinficēti, mainījusies pārtika, ko ēdam, viss tiek sterilizēts.

"Ir pierādīts, ka dzīvošana lauku sētā samazina alerģiju risku būtiski," norāda alergoloģe.

Pilsētā ziedputekšņi ir agresīvāki. Tie ir smagāki, jo salīp un uztver uz savas virsmas dažādus smagos metālus, sodrējus no izplūdes gāzēm. Tie labāk var piesaistīties pie gļotādas un nokļūst dziļāk elpceļos.

Tas nozīmē, ka lielajām pilsētām vairāk jādomā, lai gaiss tajās būtu pēc iespējas tīrāks.

"Gaisa kvalitātes uzlabošanai nepietiek ar vienu vai diviem risinājumiem. Tie ir kompleksi pasākumi visdažādākajās jomās pilsētā, ietverot gan satiksmes infrastruktūras izbūvi, nodrošinot apvedceļus ap centru, gan sabiedriskā transporta lietošanas palielinājums, velotransporta attīstība. Liela nozīme varētu būt ostas darbības pārcelšanai no pilsētas centra uz Krievusalu. Siltumtīklu rekonstrukcijas pasākumi, kas nodrošina to, ka samazinās siltuma zudumi, līdz ar to ir nepieciešams mazāks kurināmā daudzums," stāsta Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe.

Tātad uz tīrāku gaisu rīdziniekiem jāgaida būs ilgi. Tas, iespējams, nozīmē, ka alerģijas pret ziedputekšņiem galvaspilsētā neies mazumā. Jau šobrīd tiek domāts par to, kā alerģiskos cilvēkus brīdināt par ziedputekšņu koncentrāciju gaisā.

Izstrādā lietotni, lai palīdzētu cilvēkiem ar alerģijām

Viens no veidiem varētu būt mobilā tālruņa lietotne, ko šobrīd izstrādā Latvijas Universitātes pētnieki kopā ar ārvalstu kolēģiem.

"Tā iekļaus informāciju par to kādi putekšņi un cik daudz ir gaisā, ņemot vērā meteoroloģisko situāciju, vides piesārņojumu. Katram cilvēkam būs iespēja ievadīt savus simptomus aplikācijā un viņš dabūs prognozi par simptomiem. Pie noteiktas putekšņu koncentrācijas viņš ievadīs noteiktus simptomus, kādi viņiem ir, un pēc tam modulis izrēķinās un pateiks – uzmanīgi, jums rīt būs tādi un tādi simptomi," norāda Olga Ritenberga.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt