Pavasarī – no aprīļa vidus līdz jūnija beigām – ir īstais laiks priežu stādīšanai. Katrs stādiņš, kurš tiek dēstīts zemē, ir izlolots no vienas, mazas ievāktas sēkliņas – līdz nonāk stādītāja rokās. Bet izrādās, stādiņi ir apmānīti, lai izaugtu ātrāk, noskaidroja raidījums "Vides fakti", piedaloties meža stādīšanā.
Sēkliņas sasētas nonāk siltumnīcā, kur viss to augšanas process tiek cītīgi kontrolēts – stādiņa mitrums, barības vielas, temperatūra, kādā tam ir jāaug. Un izrādās – šie stādiņi savā augšanas ciklā ir stipri apmānīti.
"Latvijas Valsts mežu" vecākais meža eksperts Kaspars Riže atklāja, ka stādiņi apmānīti.
"Ja paņem stādu, vienkāršu – ja stāds nebūtu apmānīts – izaugtu tikai stumbriņš, bet viņš ir apmānīts, un viņam ātrāk ir uztaisīts rudens. Saiet ķīselī prātiņš, iedod vēlreiz vasaru – tādā veidā izaug garāks," stāstīja Riže.
Stādiņš stādaudzētavā tiek ielikts speciālā kastē – ne tādā parastā, tam uzvelk virsū plēvi. "Vasarai vajadzētu būt – uztaisa rudens apstākļus. Informācija viņam gēnos ir iekša. Šis taisās uz ziemas guļu... Ir nākamais gads, izdzen sānu zarus," stāstīja Riže.
Pirms stādīšanas (iepriekšējā gada rudenī vai mēnesi pirms stādīšanas) jāsagatavo augsne. Uz vienu hektāru tiek iestādītas 3000 priedīšu, attālums starp stādiņiem aptuveni 1,5 metrs.
Stādot starp augsnē izveidoto bedrīti un sakņu kamolu nedrīkst palikt gaisa sprauga – pēc iestādīšanas stāds obligāti jāpiemin ar kāju, stāds jāiestāda par 1,0-1,5 centimetriem dziļāk, nekā tas audzis konteinerā.
