Nedzirdīgajiem

Province: «Cope ar Akmentiņu»

Nedzirdīgajiem

Personīgā lieta

Vides fakti

«Vides fakti»: Rīgā gaisa kvalitātes uzlabošanai piesārņojumu izkliedē, nevis mazina

Atsevišķās Rīgas vietās gaisa piesārņojums jau vairākus gadus pārsniedz pieļaujamās normas, taču izskatās, ka to īpaši neviens nesteidz mainīt. Galvenais uzsvars tiek likts uz piesārņojuma izkliedēšanu, nevis uz mazināšanu.

Statistiku bojā galvaspilsēta

2016.gada pārskatā par gaisa piesārņojumu Eiropā Latvija ierindojas ne visai glaimojošā topa desmitajā vietā, tādējādi arī kļūstot par valsti ar sliktāko gaisa kvalitāti visā Baltijā.

“Mēs esam to 17 pilsētu sarakstā, ar kurām strādā Eiropas Komisija un rājas, ka ilgstoši iedzīvotāji tiek pakļauti ilgam gaisa piesārņojumam. Piemēram, mums Kr.Valdemāra un Brīvības iela tās monitoringa stacijas stāv vairāk nekā 10 gadus. Ja Brīvības ielā ir drusku uzlabošanās, tad Valdemāra ielā nebija. Un tad Eiropa draud ar soda sankcijām,” skaidro Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes Gaisa un ūdens aizsardzības nodaļas galvenais speciālists Jānis Kleperis.

Pagaidām lieta par gaisa piesārņojuma normu neievērošanu gan ir ierosināta tikai pret Bulgārijas galvaspilsētu Sofiju. Turklāt kopējā situācija Latvijā nebūt nav tā sliktākā. “Patiesībā Latvijā nav tā trakākā situācija. Ir problēmu teritorijas, Rīgā transports. Bet salīdzinājumā kopumā nav mums trakākā situācija,” saka Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Informācijas analīzes daļas vadītāja Anta Jantone.

Vienlaikus viņa norāda, ka vienīgā vieta, kur bijusi kāda rīcības gaisa piesārņojuma samazināšanai, ir Rīga: “Līdz ar to Rīga izstrādājusi rīcības programmu, lai maksimāli samazinātu piesārņojumu. Pārējās pilsētās tas ir iekļāvies visās robežās, un tur nekādas atsevišķas papildu rīcības nav bijušas.”

Tātad visas valsts statistiku bojā galvaspilsēta, kas ilgstoši nespēj nodrošināt gaisa kvalitātes standartus.

Gaisa piesārņojuma cēloņi ir dažādi: transports, dažādas ražotnes, brīvosta, arī māju apkure ziemas sezonā.

Infrastruktūra, lai atslogotu centru

Bet kāds tad īsti ir šis rīcības plāns, lai samazinātu piesārņojumu Rīgā?

“Mums 75% gaisa kvalitāti Rīgā nosaka autotransporta piesārņojums. Visi lielie infrastruktūras projekti, kas kalpo centra atslogošanai no autotransporta vai autotransporta kustības sakārtošanai un sastrēgumu mazināšanai, tie pasākumi kalpo arī gaisa kvalitātes uzlabošanai. Tāds atslogojums centram bija Dienvidu tilta atklāšanai 2009.gadā. Pēc gaisa piesārņojuma datiem mums monitoringa stacijā apmēram 8-12% gaisa piesārņojums Brīvības ielā ir mazinājies,” saka Kleperis.

Veicot gaisa piesārņojuma monitoringu tiek salīdzināts esošais piesārņojums ar noteiktajiem kvalitātes normatīviem. Šobrīd Latvijā ir uzstādītas septiņas gaisa kvalitātes novērojumu stacijas, no kurām divas atrodas problemātiskajā Rīgā.

Gaisa monitoringa tīkla uzlabošanas un atjaunošanas projektā plānots uzstādīt jaunas gaisa kvalitātes novērojumu stacijas. “Jaunas stacijas mums būs Rīgā – transporta stacija. Pašreiz tā ir Valdemāra ielā. Bet būs arī jauna vieta. Būs arī Liepājā un Rēzeknē. Tad vēl arī tāds jaunums, kas [nebija] līdz šim, mērot gaisa kvalitāti – mērījumi elpošanas zonā, tas ir vidēji cilvēka elpošanas zonu augstumā. Līdz šim tas bija virs, līdz pat 20 metriem,” norāda Jantone.

Situācija būtiski neuzlabojas

Rīcības plāni gaisa kvalitātes uzlabošanai Rīgā tiek izstrādāti jau kopš 2004.gada, tomēr situācija būtiski nav uzlabojusies. No iepriekšējās pieredzes rodas šaubas, vai šobrīd veiktie un plānotie darbi situāciju mainīs, jo

galvenais uzsvars ir nevis uz piesārņojuma mazināšanu, bet izkliedēšanu.

“Ļoti labs ir tramvaja piemērs, kas laista sliedes sausā laikā. Rīgas ielas mums tiek arī ar mitro uzkoptas, notīrītas. Mēs uzraugām, kā uzņēmumi attīstās, lai tie neatvērtu jaunus piesārņojošus avotus. Lielas cerības liekam uz Brīvības ceļa dubliera pagarinājumiem, ievadu arī Juglā, tāpat uz Ziemeļu šķērsojumu. Ļoti palīdz laba satiksmes organizācija,” stāsta Kleperis.
Tātad visas cerības pilsēta liek uz infrastruktūras sakārtošanu. Taču iedzīvotāji var darīt ko lietas labā. “Privātmājās vajadzētu apsvērt iespēju pāriet kaut vai daļēji uz alternatīvajiem enerģijas veidiem, piemēram, saules kolektori vai uz gāzes apkuri,” saka Klepers.

Izvērtējot gaisa piesārņojuma samazināšanas plānus, varam secināt, ka nekas revolucionārs tajos neparādās, galvenais uzsvars ir uz piesārņojuma izkliedēšanu.

Ietekmē ekosistēmu, arī cilvēku veselību

Gaisa piesārņojums ietekmē ekosistēmu, dabisko veģetāciju, arī mežus, ūdenstilpes un, protams, arī cilvēku. Ar gaisa kvalitāti galvaspilsētā neapmierināti ir arī daudzi LTV Raidījuma uzrunātie iedzīvotāji.

“Cilvēkiem, kas dzīvo pilsētās, gaisa piesārņojums var būt par iemeslu daudz un dažādām elpceļu saslimšanām. Slimnieku skaits ir pieaudzis, galvenokārt runa ir par bronhiālo astmu, hronisku obstruktīvu plaušu slimību. Bieži vien šiem pacientiem ir ilgstošas sūdzības, ilgstoši simptomi. Pamatpazīmes šīm slimībām ir klepus, kas ir ilgāks par 2-3 nedēļām, tā var būt čīkstoša, sēcoša elpa, tā var būt aizdusa, tātad apgrūtināta elpošana.

Sliktākais ir tas, ka pieaug arī šie astmas pacienti tieši bērnu vidū,” stāsta pneimonoloģe Ilze Morozova.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti