Nesen notikusī dabasgāzes noplūde Baltijas jūrā, kas saistīta ar gāzes vada "Nord Stream" plīsumiem, radījusi jautājumus gan par jūrā esošās infrastruktūras drošību, gan arī par to, kādu ietekmi sašķidrināta dabasgāzes noplūde var radīt jūras organismiem.
Skudra atzina, ka šobrīd par gāzes noplūdi Baltijas jūrā no gāzes vada "Nord Stream" jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Tostarp par to, kā notikušais var ietekmēt klimatu.
"Mūsu institūta iekšienē nav zināms kāds, kurš būtu iepriekš kaut ko pētījis par šo tēmu, līdz ar to tās jūtas ir dalītas.
Skaidrs, ka nekas labs tas nav. No otras puses, ir grūti saprast, nokomentēt un prognozēt, kā īsti tas viss varētu izvērsties un cik, kur un ko tas ietekmēs," viņš atzina.
Vienlaikus pētnieks uzsvēra, ka metāna noplūdes ūdens vidē nav nekas jauns un pārsteidzošs. Metāns veidojas ilgā periodā no atmirušajām organiskajām vielām pie noteiktas temperatūras un spiediena.
"Ir pierādīts, ka metāna noplūdes notiek. Tas ir ap naftas urbumiem vai dažādiem fosilo kurināmo ieguves urbumiem," norādīja Skudra. "Ja ap urbumiem apjomi ir salīdzinoši mazi un pie šīm noplūdēm nevar novērot ūdens virsmā paaugstinātu metāna daudzumu, tas nozīmē, ka tas tajā ceļā no jūras grunts līdz ūdens virsmai ir izšķīdis. Pavisam cits stāsts ir, ja notiek šāda veida avārijas un tie apjomi ir nesalīdzināmi lielāki. Tad nav laika metānam izšķīst, un tas nonāk atmosfērā," viņš skaidroja.
Turklāt atšķirībā no CO2 gāzes, kas arī ir siltumnīcefektu izraisoša gāze, metāna ietekme ir vairākas reizes lielāka, jo metāns kā savienojums labāk aiztur atmosfērā siltumu, kas savukārt veicina klimata pasiltināšanos.
Skudra vērtēja, ka šoreiz nomācoši lielākā daļa metāna izplūda atmosfērā, jo apjoms bija tik liels un metāns ne īpaši labi šķīst ūdeni, gandrīz divas reizes sliktāk nekā skābeklis.
"Šī noplūde tiek uzskatīta par lielāko, kāda ir bijusi pasaulē no viena avota," atzina Skudra.
Šmite savukārt norādīja, ka sprādzienu efekts ir bijis lokāls un vietās ap noplūdēm ne ar droniem, ne garām ejošiem kuģiem pagaidām nav konstatētas ne beigtas zivis, ne zīdītāji.
"Apstākļu sakritības dēļ ietekme tieši uz jūras organismiem ir salīdzinoši maza un lokāla," viņa uzsvēra. Kopumā gan notikuma ietekme vēl ir jāpēta, un precīzs ziņojums būs pieejams tikai pēc pāris mēnešiem.
"Es baidos, ka šobrīd nevienam nav īsti skaidrs, kāds ir tas mehānisms. Mēs zinām, ka lokāli tā ietekme ir, bet kur tad beidzas tā lokālā ietekme, cik tālu no izplūdes vietas tā ir, cik tālu tā potenciāli var ietekmēt kaut ko? Šie ir jautājumi, uz kuriem zinātnieki vēl tikai mēģinās tuvākajā laikā rast atbildes," atzina Skudra.
