“Es ilgi strādāju dabas aizsardzībā, un vienmēr likās, ka Eiropas Savienība ir milzīga bremze visām labām lietām, bet šobrīd izskatās, ka līdz lielajām galvām ir nonākusi saprāta balss, ka tā turpināt vairs nevar,” par Eiropas Savienības Zaļo kursu sacīja Rotbergs.
Savukārt Latvijā vērojamas negatīvas tendences, viena no tām – vides aizsardzības pasākumi ieviesti tikai tāpēc, ka liek, nevis tāpēc, ka vajag pašiem, sprieda Ulme: “Fakts, ka mums valstiski vides aizsardzība nav pašvērtība. Viss tiek darīts tikai tāpēc, ka bail no Eiropas sodiem vai ir iespēja dažiem spēkiem sadalīt Eiropas naudas. Tā ir pamata problēma vides aizsardzībā. Sanāk, ka mums jau pašiem neko nevajag”.
Šādam apgalvojumam piekrita arī Rotbergs, norādot, ka pēdējo 30 gadu laikā vides aizsardzības jautājumi Latvijā kļuvuši mazsvarīgāki.
“Diemžēl mūsu argumentācijā tiešām ir piesegšanās ar Eiropu. Dabas aizsardzība nav valsts politikas, attīstības sastāvdaļa,” pauda Rotbergs.
“Ja atceramies, pirms 30 gadiem bija eko-nacionālisms – nebūvēsim hidroelektrostaciju, nosargāsim Daugavu. Tagad ir uzbūvējušās interešu grupas, kas ļoti labprāt iegūst labumus uz sabiedrības rēķina vai pārnes uz nākamajām paaudzēm, jo viss piesārņojums, ko radām, ir kādam citam nosūtīta problēma,” Rotbergs piebilda.
Eksperts norādīja, – ir labi, ka katru gadu tiek veikti pētījumi, jo tas ir ļoti svarīgi, bet ne mazāk svarīgi ir tas, ko ar zināšanām iesāk. “Tajā ir tas vājums, jo ne visiem daba ir mīļa, ne visi grib pieņemt to, ka daba jāsaudzē. Nav runa tikai par aizsargājamām teritorijām, bet arī to, kā strādāt mežā un lauksaimniecībā. Tajā es nesaskatu gaišu dzirkstelīti atbildīgajās amatpersonās,” vērtēja Rotbergs.
Vienlaikus, lūkojoties uz nākamo gadu, ir redzamas arī pozitīvas iezīmes. “Ir cerību stariņi, atspēriena punkti, kas var viest izmaiņas. Manā jomā tā būtu plastmasas stratēģija ar aktualitātēm depozīta sistēmā Latvijā,” piemēru minēja Ulme. Tāpat viņš norādīja, ka izmaiņas vides aizsardzībā var viest interešu kopienas un nākamās paaudzes.
“Tas, kas notiek ar kopienu, interešu grupu attīstību, jauniešu klimata kustību, vēl dod cerību,
ka visi nav tik ilgi strādājuši vides aizsardzībā kā mēs, [nav] tik ciniski un to kritisko masu šī vai nākamā paaudze vēl var sasniegt,” viņš norādīja.
Viņam piekrita arī Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns: “Sabiedrība ir gatava palīdzēt, cilvēks ir morāli gatavs un grib sargāt dabu, bet nezina, kā. Mums ir jāmāca, kādā veidā mēs to varam darīt”.
Rotbergs norādīja, ka to, cik svarīgi vai nesvarīgi vides jautājumi ir sabiedrībai, varēs redzēt arī nākamā gada Saeimas vēlēšanās.
