Kā labāk dzīvot

Bailes brīdina par briesmām. Svarīgi, lai baiļu intensitāte būtu ne par mazu, ne lielu

Kā labāk dzīvot

Ar viedierīcēm uz "jūs" ir vairāk nekā puse valstī dzīvojošo. Kādas ir iespējas to mainīt?

Kas ir otrreizējā plastmasa un vai tajā var iesaiņot pārtiku?

Vides eksperte: Lai iepakojumus patiešām varētu pārstrādāt, jābūt dialogam starp ražotājiem un pārstrādātājiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Lai visi šķietami videi draudzīgi iepakojumi būtu tiešām pārstrādājami, ražotājiem būtu jāsadarbojas ar atkritumu pārstrādātājiem, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” norādīja vides inženierzinātņu doktore, Ekodizaina kompetences centra pārstāve Jana Simanovska.  Savukārt vides apsaimniekotāja “Latvijas Zaļais punkts” direktors Kaspars Zakulis pauda, ka šāds dialogs sāksies tad, ja tiks ieviestas stingrākas prasības likumdošanā.

Lai cīnītos ar plastmasas iepakojumu radītajām sekām, tostarp mikroplastmasas piesārņojumu un ķīmisko piedevu nokļūšanu organismā, tiek meklēti arvien jauni risinājumi un inovatīvas idejas, kā plastmasas iepakojumus aizstāt. Tomēr Zakulis uzsvēra, ka jāuzmanās, vai, skrienot no viena grāvja, neieskriesim otrā.

“Lai nesanāk tā, ka mēs aizliedzam plastmasu, pārejam uz kartona trauciņiem, bet tomēr plastmasa iekšā vai apkārt tur nedaudz ir. No pārstrādes viedokļa – pirms tam, ja man bija tikai tīras plastmasas trauciņš, iekārta saprot, ko ar to darīt. Tajā brīdī, kad iekārtā nonāk kartona krūzīte, kurai iekšā ir plastmasa, iekārta apjūk. Saliktus iepakojumus ir daudz grūtāk pārstrādāt,” skaidroja Zakulis.

Simanovska uzsvēra: “Ļoti svarīgi, lai iepakotāji sadarbotos ar atkritumu pārstrādātājiem, jo atkritumu pārstrādātāji zina, ko viņi var izdarīt, un kas traucē.

Ja iepakojumu ražotājam šķiet, ka ideja par kartona kārbiņu, kurā ieliekam plastmasas plēvīti, skan labi, tad pajautājiet, ko par to domā atkritumu pārstrādātājs.”

Latvijas Iepakojuma asociācija valdes priekšsēdētāja Iveta Krauja norādīja, ka izvēli ražot produkta iepakojumu no videi draudzīgiem materiāliem nosaka vairāki aspekti –  gan produkta prasības, gan pieejamās tehnoloģijas un ražotāja vēlme investēt līdzekļus.

“Tas, ka iepakojuma materiāliem ir jākļūst videi draudzīgākiem, ir absolūti skaidrs, bet vai šobrīd ar to, kā Latvijā iepakojam, mēs varam to nodrošināt? Diemžēl, Latvijā ir atsevišķi ražotāji, kas atsevišķus piena produktus vēl šodien iepako poliestera trauciņā,” secināja Krauja.

Zakulis norādīja, ka situāciju, viņaprāt, mainīs lielākas prasības likumdošanā: “2023. gads nav aiz kalniem. Es ceru, ka grozījumus dabas resursu nodokļu likumā pieņems –  tā būs ļoti skaista pātadziņa tiem ražotājiem un iepakotājiem, kas izmantos nepārstrādājamu plastmasu.”

Zakuļa minētā dabas resursu nodokļa palielināšana nozīmētu to, ka iepakojums no nepārstrādājamas plastmasas kļūtu dārgāks: “Iepakojums paliks dārgāks, ja būs izmantota nepārstrādājama plastmasa. Tanī brīdī, es domāju, sāksies dialogs starp tiem, kas ražo un iepako produktus, un tiem, kas pārstrādā.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti